Pēc 2002. g. datiem Polijas IKP ir 368,1 miljardi USD, kas ir 9500 USD uz 1 valsts iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2001. g. IKP ir pieaudzis par 1,2%.
Pēdējo 5 gadu laikā inflācija Polijā ir kritusies – no 5,5% 2001. g. un 2,5% 2002. g. līdz 1,3% 2006.g.
Lauksaimniecība nodarbina 27,5% strādājošo, taču veido tikai 4% no kopējā IKP. Pretēji industriālajam sektoram, lauksaimniecības sektors ir palielinājis savu nozīmi, ar katru gadu veidojot arvien lielāku daļu no IKP. Pašlaik aptuveni 2 miljoni Polijas fermeru aizņem 90% visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Vairāk nekā puse visu fermeru ražo tikai savām vajadzībām un, ja paliek pāri, pārdod mazumtirdzniecībā.
Polija ir nopietns konditorijas preču, pārstrādātu augļu un dārzeņu, gaļas un piena produktu eksportētājs, kā arī galvenā kartupeļu un rudzu ražotāja un viena no pasaules lielākajām cukurbiešu audzētājām. Mēģinājumus palielināt lauksaimniecības produkcijas apjomus, traucē samērā īsais veģetācijas periods, nabadzīga augsne un fermu nelielie ražošanas apjomi.
Pirms 2. Pasaules kara Polijas rūpniecība bija koncentrēta uz ogļu ieguvi, tekstilizstrādājumu ražošanu, ķimikālijām, mašīnbūvi, dzelzs un tērauda rūpniecību. Mūsdienās tā koncentrējas arī uz minerālmēslu ražošanu, naftas pārstrādi, darba galdu un ierīču, elektroagregātu un elektroierīču ražošanu arī kuģubūvi.
1990.g. pēc Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomes (SEPP) sabrukšanas Polijai steidzami vajadzēja pārorientēt savu tirdzniecību. Jau 1996. gadā 70% tirdzniecības tika veikta ar ES. Kaimiņvalsts Vācija arī tagad ir svarīgākā Polijas tirdzniecības partnere. …