Saldās limonādes, gāzētie dzērieni, sulas, alkohols un pat skaidrais ūdens – visu to, vai daļu no tā pērkam veiklā, iepakotu polietilēnteraftalāta (PET) iepakojumā. PET pudeles jau vairākus gadus ikdienas tiek izmantotas mūsu sadzīvē. Taču tukšās plastmasas dzērienu pudeles nonāk arī ielu un ceļu malās, apstādījumos, parkos, mežos, arī ūdenstilpnēs. Arī Lielajās rudens un pavasara Vislatvijas talkās tieši PET pudeles bija visvairāk sastopamais atkritums.
Bet kā ar to cīnīties? Patlaban Latvijā ir ieviesta vienreiz lietojamās taras atkritumu šķirošanas sistēma. Tomēr tā nav pietiekami efektīva, jo ļoti trūkst šķirošanai paredzēto konteineru un to praktiski nav vietās, kur attiecīgi dzērieni tiek patērēti visbiežāk, piemēram, pludmalēs un mežos. Iedzīvotājiem arī trūkst motivācijas izlietotos atkritumus šķirot.
Taču ir kāda alternatīva, kas varētu veiksmīgi darboties. Tas ir daudz slavētais un peltais PET depozīts. Kas tad ir PET depozīts? Tā ir ekoloģiski un ekonomiski pamatota sistēma, kuras galvenais uzdevums ir būtiski samazināt atkritumu daudzuma nonākšanu dabā.
Tāpēc šajā darbā aplūkošu PET pudeļu depozīta iespējas un problēmas, kas varētu rasties, ja Latvijā ieviesīs šo depozītu. Apskatīšu arī citu valstu pieredzi, kurās jau ir ieviests depozīts. Veicu arī anketēšanu, lai noskaidrotu līdzcilvēku viedokli par šo tēmu. Salīdzināšanai izmantošu pētījumu centru „SKDS” un „OMD Snapshots” veiktos pētījumus, arī Igaunijas Vides ministrijas datus.
Mana darba mērķis ir analizēt iespēju ieviest Latvijā izlietoto dzērienu iepakojumu depozītu saņemšanas sistēmu.
Darba uzdevumi:
Noskaidrot, kas ir PET pudeļu depozīts
Uzzināt citu valstu pieredzi, kurās jau ir ieviesta šī sistēma
Izpētīt cilvēku viedokli par šo sistēmu
Izpētīt un secināt, kas varētu ietekmēt, veicināt, vai traucēt izlietotā dzērienu iepakojuma savākšanas automātu sekmīgu ieviešanu un darbību Latvijā.…