Tuvojās tas brīdis, kad Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības locekli. Kādu Latviju ieraudzīs cilvēki, kuri dzīvojuši pilnīgi savādākos apstākļos un kuriem ir atšķirīgi uzskati un mentalitāte? Kādu viņi ieraudzīs Latvijas policiju? Kāda būs viņu pirmā saskare ar Latvijas policiju? Kāds būs viņu pirmais priekšstats?
Ir daudz dažādu veidi, kā sabiedrībā rodas priekšstats1 par policiju un policijas darbiniekiem. Galvenokārt, priekšstats rodas no katra indivīda pieredzes un katram tas ir atšķirīgs. Daļai priekšstats radies vērojot policijas darbiniekus uz ielas vai vienkārši ejot garām policijas iestādei, bet daļai saskaroties ar policiju, kā likumpārkāpējiem, kā cietušajiem, kā lieciniekiem.
Saskaroties ar cilvēku spriež arī par iestādi, kuru viņš pārstāv. Rodoties priekšstatam par personu rodas priekšstats arī par iestādi. Novērtējot personas tēlu2 tiek novērtēts arī iestādes tēls.
Jāatzīst, ka lielu daļu informācijas par policiju sabiedrība gūst arī no masu mediju līdzekļiem. Policija vienmēr bijusi, ir un būs uzmanības centrā. Jāatzīst, ka pēdējā laikā sensāciju alkstošie žurnālisti un reportieri biežāk izceļ policijas “sliktāko” pusi. Informācija ir ļoti piesātināta: “policisti aizturēti par kukuļņemšanu un izspiešanu”, “policists piekāvis cilvēku”, “policisti nespēja palīdzēt”, tādējādi sabiedrībā par policiju un pret policijas darbiniekiem rodas neticība, neuzticēšanās, t.i., rodas negatīvs priekšstats. Tiek radīts negatīvs policijas tēls. Bieži vien masu mediju līdzekļu piedāvāto tēlu mēs atstājam par noteicošo. Sabiedrība informāciju pieņem juteklisti, neiedziļinās problēmā un nemeklē atbildes uz jautājumu, kāpēc?
Autors par pētījuma objektu izvēlējās policijas tēla veidošanas ietekmējošos psiholoģiskos aspektus. Izvēles pamatā bija fakts, ka tieši masu medijos policija tiek parādīta, kā zema prestiža iestāde, bet policisti tiek pielīdzināti noziedzīgās pasaules pārstāvjiem. Tikai izņēmumu gadījumos tiek meklēti un apspriesti iemesli, kāpēc ir izveidojusies šāda situācija. Ir daudz psiholoģisko aspektu, kas ietekmē tēla veidošanu. Šie aspekti ir atšķirīga rakstura ar dažādu psiholoģisko ietekmi. To noskaidrot tieši policijas darbā būtu ļoti nozīmīgi, jo bieži vien policija ir pēdējā iestāde, kur sabiedrības pārstāvji griežas pēc palīdzības.…
