Dabas aizsardzība valstī tiek veikta, īstenojot daudzu dažādu pasākumu kompleksu un tās pamatā ir likumdošana, kas regulē vides aizsardzību. Šo pasākumu starpā ir arī dabas krimināltiesiskā aizsardzība. tās loma izpaužas, kad tiek pārkāptas dabas resursu izmantošanu regulējošās tiesību normas un videi ir tikuši nodarīti ievērojami zaudējumi, kuru apjoms un sabiedriskā bīstamība ir pārāk lieli, lai piemērotu vienīgi administratīvo atbildību, kā arī gadījumos, kad citi soda veidi, piemēram, administratīvais, ir izrādījies neefektīvs.
Latvijas Kriminālkodeksā nebija speciālas nodaļas, kura ietvertu noziegumus pret ekoloģiju, taču šādas tiesību normas bija atrodamas nodaļā par saimnieciskajiem noziegumiem. Tās paredz kriminālatbildību par tādiem vides aizsardzības likumdošanas pārkāpumiem kā nepareizu zemes, mežu izmantošanu un apstrādāšanu, gaisa piesārņošanu, medīšanu un zvejošanu. Jaunajā Krimināllikumā noziegumiem pret dabas vidi ir paredzēta speciāla nodaļa ar nosaukumu “Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi.”
Iespējams, ka gan tiesu prakses ziņā, gan arī attieksmē pret ekoloģiskajiem noziegumiem pastāv vispārīgs priekšstats, ka tie nav sevišķi bīstami, praktiski šie noziegumi cilvēku apziņā tiek it kā nobīdīti otrajā plānā. Noteikti te savu lomu spēlē arī fakts, ka, izdarot noziegumu pret vidi, cilvēks tik tieši un konkrēti neizjūt savu interešu aizskārumu, kā tas, piemēram, ir nozieguma pret personu vai pret īpašumu gadījumā. Par noziegumiem pret ekoloģiju netiek tik daudz runāts arī tāpēc, ka to sekas būtībā neiestājas uzreiz, un zaudējumi, kas rodas tieši nozieguma izdarīšanas brīdī patiesībā, nav tik lieli un nozīmīgi kā tie, kādus ekoloģiskais noziegums rada tālākā perspektīvā, un šīs sekas nebūt nav nesvarīgas un nenozīmīgas. Līdz ar to iespējas piemērot kriminālatbildību par ekoloģisko noziegumu izdarīšanu mūsu valstī netiek īstenotas sevišķi bieži. Kā min U. Krastiņš publikācijā “Ekoloģisko noziegumu kvalifikācijas jautājumi tiesu praksē”, minētā tendence atkarīga arī no ekoloģisko interešu novērtēšanas līmeņa pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, un šo noziegumu sastāva retās piemērošanas dēļ radies pieredzes trūkums kvalifikācijas jautājumos.
Krimināllikumdošana paredz sodu par darbībām, kas vērstas pret vairākām vides sastāvdaļām. tai skaitā ir arī flora un fauna. Krimināllikums paredz atbildību par tādām darbībām, kuras rada kaitējumu dēļ nepareizas šo vides sastāvdaļu izmantošanas.
Šajā kvalifikācijas darbā pievērsīšos patvaļīgas zvejas un ūdensdzīvnieku analīzei, par kuru KL paredz kriminālatbildību tā 110. pantā un kas apdraud ūdens dzīvnieku un zivju resursus, to normālu atjaunošanos, vairošanos, attīstību un eksistenci un patvaļīgas medības analīzei, par kuru KL paredz kriminālatbildību tā 112. pantā un kas apdraud savvaļas dzīvnieku un putnu resursus, to atjaunošanos, vairošanos, attīstību un eksistenci.
Savvaļas fauna ir dabisko estētisko, zinātnisko, kultūras, rekreatīvo, ekonomisko un vides vērtību mantojums, kuru nepieciešams saglabāt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Neatņemama savvaļas faunas sastāvdaļa ir Latvijas teritorijā medījamie dzīvnieki, ūdens dzīvnieku un zivju resursus, kuru izmantošanu reglamentē ar medībām saistītie normatīvie akti.…
