SECINĀJUMI
Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Viena no valsts institūcijām, kura saskaņa ar Satversmi veic šo uzdevumu ir Valsts policija. Likumā „Par policiju” noteikts, ka policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.
Lai policija varētu efektīgi veikt savus pienākumus, likums tai piešķir diezgan plašas tiesības. Likumā “Par policiju” 12.pantā uzskaitīti policijas darbinieka vispārējās tiesības. Šī paša likuma 13. un 14.pantos uzskaitīti policijas darbinieka īpašas tiesības lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un pat šaujamieročus. Šīs īpašas tiesības noteiktas atsevišķos pantos, lai uzsvērtu to nozīmīgumu un atbildību, kura guļas uz policijas darbinieka pleciem, lemjot jautājumu par fiziska spēka, speciālo līdzekļu vai šaujamieroču pielietošanu.
Policijas darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus (ķīmiskās vielas, priekšmetus vai mehānismus, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči) un speciālos transportlīdzekļus, izmantot dienesta suņus un zirgus, kā arī ievietot aizturētās personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, arī uz laiku norobežotās pagaidu turēšanas vietās.
Fiziska spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu un speciālo transportlīdzekļu lietošanas vai dienesta suņu un zirgu izmantošanas veidu un intensitāti, kā arī nepieciešamību ievietot personas pagaidu turēšanas telpā, šim nolūkam paredzētajā transportlīdzeklī vai uz laiku norobežotā pagaidu turēšanas vietā nosaka konkrētās situācijas raksturs un personas individuālās iezīmes. …