Secinājumi
Jautājums par policijas darbinieku ētiku un uzvedību būs aktuāls vienmēr un šis jautājums ir ļoti plašs, kā arī to var apskatīt no dažādām pusēm. Jo ir divi jēdzieni – pieprasītā uzvedība no policijas darbinieka un tā, kā reāli policijas darbinieki uzvedas. Jebkurā gadījumā, visos laikos policijas darbinieki tiek uzskatīti par paraugu apkārtējai sabiedrībai un viņu uzvedība nepārtraukti tiek vērota, un katrs sīkums, ko policijas darbinieks neievēro tiek vērtēts negatīvi un tas veido sabiedrības kopējo priekšstatu par policiju kā iestādi.
Policijai būtu jāveido pēc iespējas ciešāka sadarbība ar sabiedrību, lai vairotu sabiedrības uzticību policijai, taču, ja policijas darbinieki neievēros elementāras ētikas norma, kā arī tās, kas minētas ētikas kodeksā, tad sabiedrība nevēlēsies uzticēties policijai. Policijai jāapzinās savs stāvoklis un policijas kā institūcijas mērķus un darbības pamatprincipus, no tiem arī izriet ētikas kodeksa normas un tās veidotas, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku policijas darbinieku profesionalitāti un sasniegtu policijas galvenos izvirzītos mērķus.
Jebkura cilvēka dzīvē svarīgi ir kādi principi un normas, pēc kurām vadīties un rīkoties, būtībā cik cilvēku, tik ir šo morālo nostāju un pašu morāli. Tā kā policijas darbībā galvenokārt notiek komunikācija un saskarsme ar cilvēkiem, tad ir svarīgi, lai policijas darbinieks spētu noteikt cilvēku tipus, spētu sadarboties ar dažādiem cilvēkiem un nediskriminētu nevienu. Policijas darbinieku ētikas kodekss min arī šādas normas saistībā par diskrimināciju un nevienādu attieksmi pret cilvēkiem, par pamatu tam ņemot kādas atšķirības vai noteiktu nostāju. Policijas darbiniekam ir jāatbrīvojas no jebkura veida stereotipiem un neatkarībā no visiem apstākļiem jāspēj veidot ar cilvēku veselīgs dialogs un veiksmīga sadarbība. Policijas darbiniekam, jebkuram, ir jācenšas darīt viss iespējamais, lai sasniegtu augstākās virsotnes savā profesionalitātē un tas nav iespējams neievērojot ētikas un uzvedības normas.
…
