1. Ievads.
Šo tematu referātam izvēlējos tāpēc, ka pirms dažiem gadiem pati apmeklēju šo enerģētiski tik spēcīgo vietu. Par to biju daudz dzirdējusi un vēlējos kopā ar ģimeni apmeklēt Pokaiņus, kas tiek dēvēti pat par pasaules centru. Ir nostāsti, ka pirms vairākiem gadsimtiem mūsu senči šeit dzīvojuši, šeit bijusi svētnīca un dziednīca.
Es gribēju uzzināt, kādēļ Pokaiņi pievelk cilvēkus un nu ir kļuvuši tik populāri.
Pokaiņi ir mīklaina vieta, un es cerēju labāk iepazīt un izprast šo seno baltiešu visspēcīgāko svētvietu centru.
Senajiem baltiem akmeņi bija nozīmīgi gan saimnieciskajā, gan garīgajā dzīvē. Akmenī ieslēpies stāsts par cilvēka dzīvi. Visi liktie un iezīmētie akmeņi svētkalnos, pie dzīves vietām, dravās, kalpojuši vienotai gudrībai cilvēku apdzīvotajā pasaulē.
Cilvēkus vilina viss noslēpumainais un neizdibināmais. Par Pokaiņu akmeņiem savulaik rakstījis gan Bīlenšteins 1869.gadā, gan 30.gadu arheologi. Tādējādi ir izskaidrojama cilvēku pieaugošā interese par Pokaiņu mežu – visai mīklainu un ar dažādiem nostāstiem apvītu vietu. Ļaudis mēļo, ka šajā mežā iegājušie gūst desmitkāršu spēku, dažkārt rādās halucinācijas, zūd orientācijas spējas un notiek citas mistiskas lietas. Arī pats mežs ir visai pretrunīgs – uz viena soļa aug liels un žuburains ozols, bet uz otra – nokaltušas priedes, vēl pa vidu redzams it kā rūpīgi sakrautas akmeņu kaudzes un lieli laukakmeņi. Pat rūdītākais skeptiķis, iznākot no Pokaiņiem, var atzīt, ka viņa neapgāžamā teorija par brīnumu neesamību tomēr ir apgāzta. Visi atzīst, ka kaut kāda burvība šajā mežā ir.
…
