Plūdu draudu iespējamība Daugavas baseina te... / ID: 443740

Autors: insa (78)

Vērtējums:

Publicēts: 11.02.2009.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 16 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	6
1.	Lielākie plūdi Latvijā un pasaulē	8
2.	Plūdi un to teorētiskais pamatojums	15
2.1.	Plūdu raksturojums	15
2.2.	Latvijas teritorijas izvērtējums attiecībā uz plūdu veidiem	18
3.	Ģeogrāfisko un klimatisko apstākļu ietekme uz Daugavas tecējumu un ūdens režīmu	23
3.1.	Klimats un fizioģeogrāfija Daugavas upju baseinu apgabals	23
3.2.	Plūdu dabisko cēloņu bīstamības novērtējums	29
3.3.	Mākslīgo plūdu cēloņu bīstamības novērtējums	31
3.4.	Daugavas HES kaskādes būvniecība un ietekme uz apkārtējo iedzīvotāju labklājību un drošību	33
4.	Glābšanas darbu organizēšana un plūdu novēršanas pasākumi	38
4.1.	Pretplūdu pasākumu organizēšana	38
4.2.	Daugavas plūdu problēmas risinājumu pasākumi	41
4.3.	Informācija iedzīvotajiem un ieteikumi rīcībai plūdu gadījumā	51
4.4.	Plūdu novēršanas risinājumi	58
	Nobeigums	63
	Bibliogrāfiskais raksturojums	70
	Pielikumi	72

Darba fragmentsAizvērt

IEVADS

Savā vēsturē cilvēce sastapusies ar dažādam katastrofām – negaidītiem notikumiem, kas bieži nesa nāvi cilvēkiem. Iemesli tiem bija visvisādi dabas notikumi – zemestrīces, plūdi, viesuļvētras, epidēmijas, cunami. Kas tas ir katastrofa? Vispirms – notikums, kas notiek ātri un negaidīti. Jebkura katastrofa nes bēdas – postīšanu, nāves.
Līdz netāliem laikiem liekas, ka negaidīto bēdu galvenais vainīgais ir stihija. Bet pēdējā laikā kļuva zināms, ka katastrofu sadale uz dabas un mākslīgām (kuru izraisīja cilvēks) nav visai pareiza. Amerikāņu un angļu veiktie pētījumi pierādīja, ka stihijas bēdas galvenais iemesls ir cilvēka iejaukšanās vidē.
Kā piemērus var minēt dažus plūdus. Pēdējos gados praktiski visām Vācijas upēm inženieri - hidrotehniķi uzbūvēja betona krastus, lai vieglāk būtu vadīt teci. Pirms dažiem gadiem Reinas, Mozeļas un Innas upes netika galā ar sniega kušanu un ūdens līmenis tajās pacēlās vairāk nekā 10 m virs normas. Pēdējos simts gados Vācijā, bija lielākie reģistrētie dabas stihijas - plūdi. Šie plūdi beidzās, par laimi, gandrīz bez upuriem, bet nesa lielu postu tautsaimniecībai.
Ārkārtēji plūdi ir visbiežāk notiekošās stihiskās nelaimes Eiropā. Prognozē, ka klimata pārmaiņu rezultātā, tai skaitā stipru lietusgāžu arvien pieaugošās kušanas intensitātes dēļ, dažos reģionos, jo īpaši Eiropas centrālajā, ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā, ārkārtēji upju plūdi būs vēl biežāka parādība. It sevišķi tiek paredzēts, ka pieaugs pēkšņu, vietēja rakstura, taču stipru plūdu skaits, kas, visticamāk, paaugstinās arī zaudējumu risku. Dažas valstis jau ir sākušas veikt nepieciešamos pasākumus. Apzinoties plūdu un plūdu novēršanas pasākumu bieži vien pārrobežu raksturu, Eiropas Komisija nesen izteica piedāvājumu uzsākt saskaņotu plūdu riska vadību.
Viss augstāk minētais izsaka tēmas aktualitāti - nepieciešams veikt pasākumus plūdu novēršanai un to radīto postījumu samazināšanai.
Darba mērķis ir izanalizēt plūdu draudus un to novēršanas iespējas Daugavas baseina teritorijā.
Lai sasniegtu darba mērķi ir jāveic sekojošie uzdevumi:
aplūkot lielākos vēsturiskos plūdus Latvijā un pasaulē;
izanalizēt Daugavas tecējumu un ūdens ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus un to ietekmi uz plūdiem;
izanalizēt glābšanas darbus un plūdu draudu novēršanas un mazināšanas pasākumus;
izstrādāt priekšlikumus plūdu draudu novēršanas pilnveidošanā.
Darba gaitā tika veikta ar plūdu saistītās literatūras izpēte un analīze, kā arī izmantoti periodiskie preses izdevumi un interneta avoti.
…