Raksturojums
Baltijas jūras vecākā stadija ir Baltijas ledus ezers. Šim ezeram nebija savienojuma ar jūrām, tādēļ tas bija pildīts ar saldūdeni. Šī ezera platība arī bija daudz mazāka par tagadējo Baltijas jūru. Baltijas ledus ezera stadija ilga apmēram 6 000 gadus.
Nākamā Baltijas jūras stadija bija Joldijas jūra, kas savukārt bija plašāka par tagadējo jūru, un ūdens tajā bija sāļāks nekā tagad. Šis periods ilga tikai dažus simtus gadu (pirms 10 - 9 tūkstošiem gadu), pēc kuriem jūra atkal kļuva par ezeru – sākās Ancilus ezera periods (pirms 7.5 - 7 tūkstošiem gadu). Pamazām izveidojās Ancilus ezera savienojums ar Ziemeļjūru, šis savienojums kļuva aizvien lielāks, ūdens apmaiņa ar jūru spēcīgāka, ūdens aizvien sāļāks, kamēr sākās Litorīnas jūras periods (pirms 7.5 - 2.8 tūkstošiem gadu). Litorīnas jūras sāļie ūdeņi pārklāja lielu tagadējās piekrastes daļu. Jūrai atkāpjoties, piekrastē radās lagūnu virkne. Tagadējie piejūras ezeri (Babītes, Liepājas, Engures un citi) ir šo lagūnu relikti. Vienlaicīgi ūdens Baltijas jūrā kļuva mazāk sāļš.
Šīs dažādās Baltijas jūras baseina stadijas veidojušas tagadējo jūras krastu. Kādreizējās Joldijas jūras vietā tagad atrodas Piejūras zemiene. Vietām Kurzemē iezīmējas arī Ancilus ezera krastu veidojumi.
Kaut arī jūras ūdens līmenis ir nostabilizējies, zināmas pārmaiņas jūras krastā ir notikušas vienmēr un notiek vēl aizvien. Vējš, ūdens straumes, viļņošanās iedarbojas uz irdeno, smilšaino piekrasti.
No virsas neredzamas, gar piekrasti pretēji pulksteņa rādītāja virzienam plūst jūras straume, kas līdzi nes smiltis un sanešus. Vēji pūš sausās smiltis. Smiltis tiek vai nu noguldītas gar krastu, vai dzītas tālāk. Nokļūstot vietā, kur krastam ir ierobs, smilšu plūsma nonāk aizvējā un sāk nosēsties smalkas smilšu strēles veidā, veidojot kāpu. Šim procesam turpinoties, kāpas kļūst aizvien lielākas, veidojas jaunas kāpas, kamēr vecās apaug ar lakstaugiem un vēlāk arī ar kokiem.
Ikvienā vietā gar krastu nevar atrast dažāda vecuma kāpas. Ja smiltis kaut kur tiek uzkrātas, tad no kaut kurienes tās savukārt tiek ņemtas nost. Daļā krasta visu laiku notiek noskalošana. Šeit parasti nav kāpu un tūlīt pēc pludmales sākas stāvkrasts.
Tā daļā piekrastes turpinās krasta noskalošana jeb abrāzija, daļā – akumulācija jeb smilšu uzkrāšanās, daļā pastāv dinamiskais līdzsvars – notiek gan smilšu uzkrāšanās, gan to noskalošana.
…
