Ievads
Visa cilvēces vēsture ir cilvēka un dabas nepārtraukts mijiedarbības process. Cilvēks ir pakļauts dabas likumiem, taču vienlaikus tas aizvien biežāk provocē dabas katastrofas ar neapdomīgu un nepareizu rīcību. Mēs aizvien vairāk un prasmīgāk izmantojam dabas vidi un dabas procesus savas eksistences nodrošināšanai, bet dažreiz daba nevar izturēt mūsu varmācību, tad notiek dabas katastrofas.
Ārkārtēji plūdi ir visbiežāk notiekošās stihiskās nelaimes Eiropā. Prognozē, ka klimata pārmaiņu rezultātā, tai skaitā stipru lietusgāžu arvien pieaugošās intensitātes dēļ, dažos reģionos, jo īpaši Eiropas centrālajā, ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā, ārkārtēji upju plūdi būs vēl biežāka parādība. It sevišķi tiek paredzēts, ka pieaugs pēkšņu vietēja rakstura, taču stipru plūdu skaits, kas, visticamāk, paaugstinās arī zaudējumu risku.
Ir nepieciešams veikt pasākumus plūdu novēršanai un to radīto postījumu samazināšanai. Dažas valstis jau ir sākušas risināt šīs problēmas. Apzinoties plūdu un to novēršanas pasākumu grūtības, Eiropas Komisija izteica piedāvājumu uzsākt saskaņotu plūdu riska vadību. Tā kā plūdi ir viena no postošākām dabas katastrofām, izvēlējos tos par sava referāta tēmu, kura mērķis ir izpētīt šīs katastrofas cēloni un piedāvāt riska mazināšanas un katastrofas seku novēršanas pasākumu kopu.
2. Dabas katastrofu vispārējs raksturojums
Katastrofa ir negadījums, kas apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, izraisa cilvēku upurus, nodara materiālos zaudējumus vai kaitējumu videi un pārsniedz skartās sabiedrības spēju novērst sekas ar attiecīgajā teritorijā esošo, reaģēšanā iesaistīto operatīvo dienestu resursiem. Par dabas katastrofām var uzskatīt visus tos dabā noritošos procesus, kas apdraud cilvēku dzīvību un iznīcina cilvēku radīto vidi.
Atbilstoši katastrofas raksturam, tās radīto postījumu apjomam un reaģēšanā iesaistāmo resursu iespējām izšķir:
1) vietēja mēroga katastrofas — katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un skartās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai;
2) reģionāla mēroga katastrofas — katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un skarto pašvaldību administratīvajā teritorijā un valstī esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai;
3) valsts mēroga katastrofas — katastrofas radīto postījumu apjoms aptver visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu un valstī esošie resursi nav pietiekami katastrofas pārvaldīšanai.
…
