Savā vēsturē cilvēce esot sastapusies ar dažādam katastrofām – negaidītiem notikumiem, kas nesa nāvi cilvēkiem. Iemeslos tiem bija visvisādi dabas notikumi – zemestrīces, plūdi, viesuļvētras, epidēmijas, cunami. Kas tas ir katastrofa? Vispirms – notikums, kas notiek ātri un negaidīti. Jebkura katastrofa nes bēdas – postīšanu, nāves.
Līdz netāliem laikiem liekas, ka negaidīto bēdu galvenais vainīgais ir stihija. Bet pēdējā laikā kļuva zināms, ka katastrofu sadale uz dabas un mākslīgam (kuru izraisīja cilvēks) nav visai pareiza. Amerikāņu un angļu veiktie pētījumi pierādīja, ka stihijas bēdas galvenais iemesls ir cilvēka iejaukšanos vidē. Kā piemērus var minēt dažus plūdus.
Pēdējos gados praktiski visām Vācijas upēm inženieri-hidrotehniķi uzbūvēja betona krastus, lai vieglāk būtu vadīt teci. Dažu gadu atpakaļ Reinas, Mozeļa un Inna upes netika galā ar sniega kušanu un ūdens līmenis tajos pacēlās vairāk nekā 10 m virs normas. Pēdējos simts gados Vācijā, bija lielākie reģistrētie dabas stihijas - plūdi. Šie plūdi beidzās, par laimi, gandrīz bez upuriem, bet nesa lielo postu tautsaimniecībai.
Stihisks postījums: plūdi;
Pamāt kritērijs: ūdens līmeņa pacelšana;
Draudi un sekas: sauszemes applūdināšana, postījumi, bojā gājušie.
Ārkārtīga situācija – apstākļu kopums, kuri rodas avārijas , katastrofas, stihiskie postījumi, diversijas vai citu faktoru rezultātā, kad notiek strauja novirzē no normāliem, kas negatīvi ietekmē dzīves nodrošinājumu, ekonomiku, sociālo sfēru un dabas vidi.
Dabas faktori:
meteoroloģiskie (temperatūra, vējš, nokrišņi);
hidrogrāfiskie (plūdi, pārpurvošana);
Sociāli-ekonomiskie faktori:
iedzīvotāji (demogrāfija, apdzīvotība, urbanizācija, dzīves veids, materiāla labklājība);
sabiedrības teritoriāla organizācija, zemes saimnieciska izmantošana.…
