Viņš dzimis 205. gadā, visi dati liecina, ka Ēģiptē, jo par viņa
vecākiem nekas nav skaidri zināms. Plotīns ar filosofiju sāk nodaroties apmēram 27 gadu vecumā pie tā laika tā saucamā Neoplatonisma skolas atzinēja Amonija Saka. Plotīns ar sajūsmu pieņem Amonija Sakas mācību un pie viņa nomācās 11 gadus, sasniedzot filosofijā ievērojamus panākumus. “Tiecoties iepazīties ar Austrumu filosofiju, Plotīns piedalās imperātora Gordiāna karagājienā pret Persiju (243.g.). Pēc Gordiniāna sakāves un bojāejas, Plotīns bēgot glābjas Antiohijā (Sīrijā).*
Atgriežoties sāk nelielā draugu pulkā lasīt lekcijas. “Porfīrijs raksturo Plotīnu kā cilvēku, kas garīgi bija pārāks par citiem. Viņu apmierināja tikai prāta sasprindzināšana, viņš maz rūpējās par savu ķermeni, dažreiz pat ignorējot ēdienu un miegu, nododoties tikai garīgām nodarbēm. Plotīns interesējās par ģeometriju, aritmētiku, mehāniku, optiku un mūziku.”**
Plotīns bija arī izcils runātājs un teicami spēja argumentēt savu teikt, toties viņš kautrējas savu ķermeni un negribēja pat , lai to atveido tēlnieks akmenī. Plotīna darbība bija virzīta uz dievišķo. Viņš gribēja apvienot dievišķo sevī un dievišķo visumā. 49 gadu vecumā Plotīns saraksta pirmo darbu. Vēlāk viņam pievienojas vēlākajos laikos visuzticīgākais skolnieks Porfīrijs, no kura tad arī varēja daudz ko uzznāt par Plotīnu. Porfīrijs raksta, ka Plotīns visu sīki pārdomājis galvā un tikai tad uzlicis uz papīra. Tā kā Plotīnam bijusi slikta redze, tad darbos bijušas daudz kļūdas un daudzas atkārtotas domas, jo uzrakstītais netika pārlasīts.…