SECINĀJUMI
Referāta izveides procesā darba autors nonāca pie vairākiem secinājumiem. Tā, piemēram, saites, kas savieno dažādus cilvēka plauktas kaulus, tādā veidā nostiprinot locītavas, ir savstarpēji uzbūves ziņā ļoti līdzīgas, to vienīgā būtiskā atšķirība ir to atrašanās vietā. Kā arī - plauktas pamata kauli ir uzbūves ziņā visatšķirīgākie, tie atšķiras ne tikai pēc izmēra, bet arī pēc uzbūves. Savukārt delnas kauli pēc uzbūves ir vienādi, tie atšķiras vien ar proporcijām (līdzīgu secinājumu var veikt arī par falangām).
Taču galvenais secinājums, pie kā autors nonāca, ir tāds, ka plaukstas kauli, pateicoties savām daudzajām locītavām, padara plaukstas skeletu īpaši kustīgu. Plaukstas locītavās ir novērojami ļoti daudzi kustību veidi. Kā piemēru var minēt kaut vai īkšķa un delnas kaula locītavu, kurā vien ir iespējamas sešas dažādas kustības. Papildus var secināt, ka cilvēka plaukstas skeletu savas unikālās kaulu un locītavu uzbūves dēļ, var uzskatī par smalku, bet vienlaikus ļoti labi amortizētu un kustīgu sistēmu.
Kopumā var apgalvot, ka referāta izvirzītais mērķis ir sasniegts – informācija par plaukstas kauliem un locītavām ir bijusi pietiekami detalizēta, lai varētu veikt secinājumus par plaukstas skeletu kā vienotu funkcionējošu sistēmu.
…