-
Platons
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Literatūras apraksts | 5 | |
1. | Platona filozofiskos uzskatus ietekmējušie faktori | 9 |
2. | Platona dialogi – to kompozīcija, saturs un izviede | 11 |
3. | “Valsts” – Platona domas par taisnīgumu un ideālu valsti | 13 |
Nobeigums | 16 | |
Literatūras saraksts | 18 |
Nobeigums.
Platons savas dzīves laikā ieguvis daudz zināšanu, ideju un uzskatu, kurus atklāj savos darbos, no vairākām tajā laikā pazīstamām un cienījamām personībām. Protams, galvenais iedvesmas avots bija Platona skolotājs Sokrāts, kura zobgalība spēja iesaistīt jauno Platonu un citus Atēnu laukumos sanākušos un kurš tikai vairojis Platona interesi un aizrautību par visa izzināšanu. Platonu ietekmējuši arī citi Sokrāta līdzgaitnieki kā Kratils, viņa pirmais skolotājs, kā arī Pitagors, no kā Platons smēlies dažādus ar matemātiku un visumu saistītus jautājumus.
No Sokrāta viņa skolnieks guvis vairākas idejas, kas vēlāk arī tika attīstītas Platona rakstītajos dialogos. Motīvi par netaustāmu parādību, kā skaidruma un drosmes definēšanu, materiālisma būtību, sabiedrības struktūrām un funkcijām, novecojošām vērtībām un arī cilvēka lomu visumā, Platonā, visticamāk, aizsākušies tieši Sokrāta ietekmes rezultātā. Platonu daudz mainīja arī viņa skolotāja nāve, kam viņš pat bija rakstījis “Sokrata aizstāvēšanas runu”, jo pēc tās Platons sāka ne tikai ceļot pa dažādām zemēm, izzinot Dienviditāliju, Sicīliju un pat Ēģipti, bet arī uzsākot viņa atpazīstamākos darbus, kas rakstīti dialogu formā.
Dialogi sastāvēja galvenokārt no diviem, dažkārt vairākiem, sarunu biedriem, kas diskutēja par vairākām tēmām, kas skar politiku, sabiedrību un cilvēkus, kā arī nonākot līdz eksistenciāliem jautājumiem par visumu, tā rašanos un cilvēka vietu tajā. Galvenais varonis, kas, uzdodot āķīgus jautājumus, mudināja otru sarunu biedru domāt ārpus ierastajām robežām, bija Platona tad jau mirušais skolotājs Sokrāts. …
Atēnu zelta laikmetā dzīvojušais filozofs Platons (īstajā vārdā Aristokls), dzimis 428.(427.) gadā p.m.ē. un miris 347.(346.) gadā p.m.ē., cēlies no aristokrātu ģimenes un dzīves laikā ticis labi izglītots, kas bija ļoti svarīgi, lai vēlāk, satikdams tajā laikā slaveno filozofu Sokratu, kļūtu par Sokrata mācekli. [6] Platons savas dzīves laikā sniedzis, var teikt, dubultu ieguldījumu, jo viņš ne tikai papildinājis filozofiju ar savām idejām un uzskatiem, bet arī bijis Sokrata ideju iemūžinātājs, jo viņa skolotājs savus darbus nepierakstīja. Platons īpaši labi bijis izglītots matemātiskajos priekšmetos – aritmētikā, ģeometrijā un astronomijā, kas noteikti parādās viņa sasniegumos dabaszinātņu jomā, kā arī pats svarīgākais, viņam nebija sveša grieķu literatūra, vēsture un, protams, arī filozofija, kas ļāva Platonam vēl padziļinātāk un argumentētāk uzrakstīt dažādos rakstiskos darbus, kas lielākoties bijuši viņam raksturīgie dialogi ar viņa skolotāju Sokrātu kā centrālo personāžu.