Izcilais domātājs ir dzimis 427. gadā p.m.ē. 27. maijā aristokrātiskā ģimenē Atēnās. Kopš bērna dienām Platons guvis labu izglītību. Gan audzināšana ģimenē, gan arī plašie sakari Atēnu aristikorātu aprindās orientēja viņu sabiedriski politiksu darbību. Taču šajā jomā drīz vien krājās rūgta pieredze. Intrigas, vardarbība, korupcija radīja dziļu nepatiku pret pastāvošajām sabiedrsikās dzīves un valsts organizācijas formām. Jau 20 gadu vecumā Platons satikās ar savu ietekmīgāko un nākotnē mīļāko skolotāju Sokrātu. Platona mācībā ir redzama liela ietekme no šī cilvēka. Platons tāpat kā Sokrats filosofiskiem meklējumiem piedēvē dziļi ētisku jēgu: filosofēt viņā izpratnē nozīmē tapt labākam un darīt labākus un gudrākus arī citus. Sokrata nāve izraisīja tik dziļu satricinājumu, ka Platons no politiskās dzīves aizgāja. Pēc Sokrāta nāves sākas Platona ceļojumu laiks, kas lielā mērā notika arī drošības nolūkā, lai izvairītos no valdošo aprindu iespējamo izrēķināšanos ar tiem, kas bijuši tuvu Sokrātam vai tā skolnieki. Pirmā apmešanās vieta ir Megāras sala, pēc tam viņš devās uz Kirēnām, kur mācās ģeometriju pie Feodora ar ļoti labām sekmēm. Pēc trīspadsmit gadu ceļošanas Platons atgriežas Grieķijā. Tajā laikā šeit valdoāš bija Pitagoriešu filozofijas skola, kura ietekmēja arī Platona filozofiju. šīs mācības pamatā ir mācība par skaitļiem, kura netieši ietekmēja Platona mācības par idejām, kā reāli eksistējošiem, redzamiem un neredzamiem izziņas priekšmetiem attīstîbu. Platons vairākas reizes mģiināja dot savus ieteikumus valdniekiem par valsts pārvaldes politikas izmainīšanu, taču visas reizes neveiksmīgi. Atēnās tajā laikā bija pirmais Eiropā izstrādātais demokrātiskās sabiedrības tips, taču Platons no dzimšanas, pēc tradīcijām, sakariem un simpātijām bija aristokrāts līdz kaulu smadzenēm. Platons ir teicis, ka, lai cik slikta būtu oligarhija kā pārvaldes forma, tomēr demokrātija nemaz nav labāka, un cilvēkam, kam ir svarīga sava tikumība un neatkarîba, nevajadzētu pieturēties ne pie viena, ne pie otra.
Platona darbîba sākās aptuveni 386. gadā p.m.ē., kad arī tika dibināta viņa skola, kas atradās netālu no Atēnām. Tākā Platonam nebija pēcnācēju, tad šī skola pēc Platona nāves palika kā skolas kooperatīvs īpašums, kuru vadīja kāds no filozofiem (piemēram, Ksenokrāts, Spevsips u.c. ). Platona nāves dienā skolnieki gāja uz kapeni, lai atdotu cieņu savam priekšgājējam. …