Platons - bieži dzirdēts vārds, bet kas viņš ir pēc savas profesijas, nodarbošanās un, ko viņš ir devis sabiedrības labai, nav tā īsti zināms. To es arī cenšos noskaidrot savā darbā, jo agrāk ar slaveniem filozofiem un to darbiem nav nācies saskarties. Ja nu vienīgi kādā lasītā grāmatā ir pieminēts filozofa vārds un kāds citāts no viņa darba. Ar filozofiju cilvēkiem nākas saskarties katru dienu, katru brīdi, tikai viņi paši to neaptver.
Savā darbā es aplūkoju Platona biogrāfiju, mazliet pievēršos arī viņa uzskatiem un tam, kādu devumu viņš ir sniedzis filozofijai. Tuvāk apskatu vienu no viņa darbiem ‘’Menons’’.
Platons (427.- 347.g.pr.Kr.) ir viens no izcilākajiem antīkās sabiedrības filozofiem un kultūras veidotājiem. Viņš dzīvoja periodā, kad vergturu demokrātija Atēnās jau bija pārdzīvojusi savu augstāko uzplaukumu un lielā mērā izsmēlusi savas attīstības iespējas, laikā, kad sabiedrību plosīja asas sociālās un politiskās pretrunas. Platona bērnības un jaunības gados norisa Peloponēsas karš, kura gaitā Atēnas zaudēja savu dominējošo stāvokli Senās Grieķijas valstu vidū.
Platons cēlies no slavenas Atēnu aristrokātu dzimtas. Viņa īstais vārds ir Aristokls. Platons ir iesauka, kuru viņš iegūst savu plato plecu un varenā auguma dēļ, un nozīmē ‘’platais’’. Viņa tēva senču vidū ir valdnieks Kodrs, mātes dzimta savukārt saistīta ar leģendāro reformatoru Solonu.
Kopš bērna dienām Platons guvis labu izglītību. Gan audzināšana ģimenē, gan arī plašie sakari Atēnu aristokrātu aprindās orientēja viņu uz sabiedriski politisku darbību. Taču šajā jomā drīz vien krājās arī rūgta pieredze. Intrigas, vardarbība, korupcija radīja dziļu nepatiku pret pastāvošajām sabiedriskās dzīves un valsts organizācijas formām. Neizdzēšamu rūgtumu filozofa dvēselē atstāja viņa skolotāja Sokrata notiesāšana uz nāvi. Jaunības gados Platons rakstīja arī dzeju. Pēc tikšanās ar Sokratu jaunais aristokrāts sadedzināja savas traģēdijas un sekoja Sokratam viņa gudrības un tikumības meklējumos. …
