Platons. Sokrata aizstāvēšanās (Apoloģija)

Viena no augstākajām virsotnēm ne tikai sengrieķu filosofijā, bet arī cilvēces filosofiskās domas attīstības vēsturē kopumā iezīme Platona (427. – 347.g. pr. Kr.) “gudrības meklējumi”.
Platons cēlies no slavenas Atēnu aristokrātu dzimtas. Viņa īstais vārds ir Aristokls, bet Platons ir iesauka. Platona tēvs – Aristons nāk no pēdēja Atēnu valdnieka Kodra dzimtes, māte – no likumdevēja un reformatora Solona (viens no “septiņiem gudrajiem”) dzimtes.
Kopš bērnu dienām Platons guvis labu izglītību. Gan audzināšana ģimenē, gan plašie sakari Atēnu aristokrātu aprindās orientēja viņu uz sabiedriski politisku darbību. Taču intrigas, vardarbība, korupcija radīja dziļu nepatiku pret pastāvošajām sabiedriskās dzīves un valsts organizācijas formām. Neizdzēšamu rūgtumu filosofa dzīvē atstāja viņa skolotāja Sokrāta notiesāšana uz nāvi. Pēc tikšanās ar Sokratu jaunais aristokrāts sadedzināja savas traģēdijas un sekoja Sokratam viņa gudrības un tikumības meklējumos. Šajos meklējumos iegūto gudrību viņš gribēja likt lietā, piedaloties Atēnu sabiedriskajā dzīvē, tomēr Sokrata nāve izraisīja tik lielu dvēseles satricinājumu, ka Platons no politiskas dzīves aizgāja.…