Platons dzimis 428 vai 427. Gadā pirms mūsu ēras un miris sava mūža 81.gadā. Platons dzimis un lielāko daļu mūža pavadījis Atēnās, taču vairāk uzturējies citās vietās Vidusjūras piekrastē, it īpaši Dienviditālijā un Sicīlijā.
Filozofs ir cēlies no aristokrātu dzimtas, guvis labu izglītību sevišķi – aritmētikā, ģeometrijā, astronomijā un mūzikā, labi pārzinājis vēsturi, grieķu literatūru un filozofiju.
Aptuveni divdesmit gadu vecumā Platons iepazinās ar Sokrātu.
Viens no centīgākajiem Sokrāta klausītājiem bija jaunais Platons. Agrajā jaunībā Platons esot rakstījis drāmas, taču pēc iepazīšanās ar Sokrātu viņš visus savus agrīnos sacerējumus esot sadedzinājis. Turpmākajos gados viņš rakstījis dialogus, kuros centrālā persona ir Sokrāts. Pirms dažiem gadsimtiem Platonu uzskatīja par vairāk nekā 40 dialogu autoru. Pētnieki uzskata, ka diologs “ Valsts “ pirmo grāmatu Platons uzrakstīja jau diezgan agri, taču sacerējums liecina IY. Gadsimta p.m.ē 70. Vai 60. Gados.
Šajā diologa sarunā piedalās Glaukons, Polemarhs, Sokrāts, Trasimahs, Adeimants, Kefals.
Sokrāts – “ Es tiešām, Kefal, priecājos sarunāties ar ļoti veciem ļaudīm man šķiet, no viņiem vajag izzināt, kā viņi nogājuši šo ceļu, pa kuru laikam arī mums būs jāiet. Kāds tas ir? Labprāt no tevis dzirdētu kāds tas ir, jo tev ir tie gadi, par kuriem dzejnieki saka, ka tas ir vecuma slieksnis.”
Bieži vien veci ļaudis satiekas bieži vien ar otru, lielākā daļa veco cilvēku žēlojās un ilgojās pēc jaunības dienām, atceras mīlas priekus, dzeršanu un ēšanas dzīres. Un gaužas, ka tas viss jau ir beidzies. Daži žēlojās par tuvinieku aizvainojošo izturēšanos, bet citi runā, kā piemēram dzejnieks Sofokols – “ Es esmu tik priecīgs, ka no tā esmu ticis vaļā kā no nikna un nežēlīga kunga! “…
