Tikai 9 gadus Platons nenodzīvoja līdz Heronejas kaujai un līdz Panellinas kongresam Korinfā, kuri nozīmēja to, ka Grieķija pārtrauc būt politiski neatkarīga.
Iestājās jauns laikmets – ellinisms, laimets kad sāka pastāvēt lieli vergu īpašnieki, laikmets kad valdīja milzīgas militāri-monarhiskās impērijas, kuras apbēdīja zem drupām veco klasisko valsts uzbūvi. Platons neko nezināja par jauno laikmetu. Bet, viņš līdzīgi visiem principiāliem un progresīvi domājošiem viņa laikmeta cilvēkiem, centījas atrāst izeju no jaunām sociāli – politiskām attiecībām. Viņa utopija par ideālo valsti kļuva par Platona izeju.
Politisko mācību vēsturē Platona mācība par ideālo valsti ir vienā no populārākiem. Tā vienlaicīgi atspoguļo virkni Platona laikmeta valsts uzbūves īpašību, piemērām Eģiptes, un kritizē dažus Grieķijas novadu politiskās uzbūves trūkumus, ka arī iesaka valsts ideālas politiskās uzbūves modeli.
Marks norādīja, ka par Platona mācības par ideālo valsti galveno datu avotu kļuva Platona novērojumi par Eģiptes politisko uzbūvi.
Šajā referātā tiek aprakstīti Platona pamatnostādnes attiecībā uz valsts sociāli-politisko uzbūvi. Platona pamatnostādņu apraksts balstās uz filozofa dialoga “Valsts” analīzes, kurš skaitās viens no nozīmīgākājiem Platona darbiem.
Platons uzskātīja, ka ideālās valsts valdības sastāvā jābūt folozofiem, kurus savukārt aizsargās lieliski apmacīti drošsirdīgi karavīri un kuriem visus dzīvei nepieciešamus resursus sagādās neatkarīgi zemkopi un amatnieki.
Pēc Platona domām viens no ideālās valsts sociāli–poitiskās uzbūves pamatprincipiem ir taisnīgums. Šim jedzienam filozofa darbā tiek piešķīrta gan ekonomiska, gan politiska, gan sociāla pieskaņa.
Platona izskaidrojums apgalvo, ka taisnīgums katram valsts pilsonim ierāda īpašu nodarbošanos un sociālo stāvokli. Taisnīguma valdība sakļauj daždažādas valsts daļas, padarot tos par vienotu harmonisku veselumu.
Ideālai valsts pārvaldības sistēmai jāpiemīt tādām ētiskām, morālām, ekonomiskām un politiskām īpašībām, kuras darbojoties, ka vienots mehanisms, nodrošinātu svarīgāku valsts problēmu risināšanu. Tādai valsts pārvaldības sitēmai ir jābūt drošiem aizsardzības līdzekļiem, kuri pasargātu no naidīgas apkārtējas vides ietekmes, papildus tai ir jānodrošinā visu svarīgāku materiālu labumu sagāde visiem sabiedrības locekļiem. Treškārt tai ir jāpārvalda reliģisko darbību un dailrādi. Šo svarīgāko trīs uzdevumu izpilde nodrošinātu “labuma idējas” istenošanu. “Labuma idēja” ir augstāka idēja, kura pārvalda pasauli.
Platona ideālā valstī visi sabiedrībai nepieciešami darbības veidi tiek proporcionāli sadalīti starp dažādiem valsts pilsoņu kategorijām, bet kopumā tās veido harmonisku savienojumu.…