Platlapju āreņa atjaunošana meža un lauksaimniecības zemē

2.6. Potenciālo risku izvērtējums un attiecīgi veicamie pretpasākumi
Tā kā stādījums ierīkots jaunā aramzemē, zālaugus var apkarot, rindstarpas kultivējot. Tā arī iespējams regulēt augsnes mitrumu.
Meža aizsardzība no kaitēkļiem sākas ar augsnes sagatavošanu pirms meža atjaunošanas. Augsnes sagatavošana pirms stādīšanas būtiski samazina kaitējumu, jo vaboles izvairās no mineralizētās augsnes daļas. Lai apkarotu kaitēkļus kā peļveidīgos grauzējus izdara dziļaršanu un lietojot atļautās ķimikālijas. Aizsardzībai pret meža dzīvniekiem kociņi jāaizsargā pielietojot repelentus kā plantskydd.
Kopšanas galvenais un praktiski vienīgais uzdevums ir nepieļaut zālaugiem pāraugt stādītos kokus. Nezāles apkaro tikai ap iestādīto koku 0,5 x 0,5 līdz 1 x 1 platībā jeb izpļaujot joslu veidā.
Temperatūras un salnas negatīvo ietekmi iespējams samazināt vai pat pilnīgi novērst ieaudzējot temperatūru izturīgas sugas kā apsi, bērzu un melnalksni, veidojot mistrotas mežaudzes, saglabājot mīksto lapu koku sugu dabisko piemistrojumu.
Ikvienas koku sugas vitalitāti ietekmē dažādi stresa faktori. Kultūru ieaugšanas un koku individuālās augšanas fāzes, kas ilgst attiecīgi 3-5 un 10-15 gadus, augšanas traucējumus izraisa sējieņu un stādu sakņu sistēmas saīsināšana, tās apžāvēšana, deformēšana stādot, nelabvēlīgi apstākļi.
…