Jebkuram briļļu nēsātājam ir svarīgi, lai briļļu ietvara dizains būtu atbilstošs viņa būtībai un atspoguļotu to ārējā tēlā. Mūsdienu briļļu nēsātāji vēlas, lai brilles kaut ko vēsta par pašu nēsātāju un kalpo kā savdabīgs komunikators ar līdzcilvēkiem, arī tad, ja tā ir anonimitāte, ko par cilvēku stāsta brilles.
Šajā sezonā īpaša uzmanība tiek pievērst plastmasai, kura ir īpaši pateicīga, veidojot individuālus, oriģinālus un krāsās drosmīgus dizainus. Šādi ietvari ļauj nēsātājam atspoguļot savu iekšējo es, uzsvērt savu personības neatkārtojamību un vienreizību neatkarīgi no tā vai esat klasiskā vai kāda modes stila piekritējs.
Plastmasas
Plastmasas ir polimērmateriāli, kuri veidošanas laikā ir plastiski, bet pēc tam kļūst cieti. Plastmasām var būt termoplastiskas un termoreaktīvas īpašības.
Polimēri, kuri termiskās apstrādes laikā nezaudē spēju mainīt savu formu, t.i., saglabā plastiskumu, sauc par termoplastiskiem polimēriem. Savukārt polimērus, kuri kausējot pārvēršas par cietiem, nekūstošiem un nešķīstošiem materiāliem, sauc par termoreaktīviem polimēriem.
Plastmasās bez polimēra ir vēl pildvielas, plastifikātori un citas piedevas. Par pildvielām izmanto koka miltus, audumu, stikla šķiedras un citus materiālus. Par plastifikātoriem lieto organiskos savienojumus, kas palielina materiāla plastiskumu, novērš trauslumu, padara to vieglāk apstrādājamu.
Celulozes nitrāts
Viens no plastikāta materiāliem, kurš tika izmatots ļoti neilgu laiku. Šim materiālam ir nozīme ietvaru ražošanas vēsturē un attīstībā.
Celulozes nitrāts, agrāk saukts par celulozes plastikātu, pirmo reizi izveidoja Alexander Parkes 1855. gadā. Šo materiālu viņš nosauca par Parkesinu (Parkesine), taču šis nosaukums neguva panākumus ražošanas tirgū. Panākumus guva brāļi Hyatt no ASV, kuri ražoja un marķēja šo materiālu zem nosaukuma Celluid. Lai arī kā neveicās Parkesam, drīzumā viņš patentēja ūdens izturīga auduma ražošanas metodi. Pārdodot to Macintosh&Co, šis izgudrojums padarīja viņu pasaulē slavenu. …
