Mūsdienu ekonomikas mainīgā vide un tās globalizācija, savstarpējo sakaru sistēmas sarežģīšanās daudziem uzņēmumiem ir izaicinājums – būt vai nebūt, pastāvēt vai likvidēties, kā rīkoties, pielāgoties vai pat izmantot pārmaiņu laika nestās iespējas. Lai kādu no šiem lēmumiem pieņemtu un tas būtu pēc iespējas nekļūdīdāks, ir nepieciešams izvērtēt vai esošā plānošanas kvalitāte sniedz pietiekami daudz informācijas pareizā lēmuma pieņemšanai.
Uzņēmējdarbības mērķu sasniegšana tiek panākta galvenokārt ar četrām vadības pamatfunkcijām: plānošanu, organizēšanu, vadības un resursu kontroli, taču plānošana ir viena no svarīgākajām ražošanas un uzņēmējdarbības pārvaldības sastāvdaļām. Bez plānošanas nav iespējams vadīt uzņēmējdarbību (ražošanu) nevienā no vadīšanas līmeņiem, sākot ar makrolīmeni un beidzot ar jebkuru darba vietu. Plānošana ir katras racionālas darbības sākums un pamats tādēļ pirms uzņēmējdarbības veikšanas un tās procesā ir jānovērtē plānošana un tās loma veiksmīgas darbības nodrošināšanai. Lai gan arī pārējās vadības pamatfunkcijas (organizēšana, vadības un resursu kontrole) prasa iepriekšēju plānošanu, daudzos uzņēmumos plānošanai ir formāls raksturs, netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība vai arī plānošana tiek uzskatīta par lieku resursu tērēšanu.
Mūsdienu literatūrā parasti plānošanu skata pa veidiem atrauti no plānu sistēmas vienotības nepieciešamības, tādēļ rodas nepieciešamība sniegt ieskatu pašā plānošanas būtībā, kā vienotā objektā. …