Plašajā un daudzveidīgajā dzīvnieku pasaulē ir sastopami daudz interesantas radības un būtnes. Par vienu no šādām radībām var uzskatīt arī plakantārpjus. Pats nosaukums jau liecina par to, kad tiem ir plakans ķermenis. Plakantārpi pieder pie bezmugurkaulnieku tipa. Vairums plakantārpju ir cilvēka un dzīvnieka parazīti. Brīvi dzīvojošie plakantārpi sastopami dažādās ūdenstilpnēs, kā arī augsnē. Izplatīti visā pasaulē.Plakantārpi ir dzīvnieki ar garenu, plakanu ķermeni un orgāniem.
Plakantārpiem ir divpusēja jeb bilateriāla simetrija. Ķermeņa labā un kreisā puse ir aptuveni vienādas.
Plakantārpiem ir gremošanas dobums ar vienu atveri. Plakantārpiem nav ķermeņa dobuma. Telpu starp iekšējiem orgāniem aizpilda irdena šūnu masa – parenhīma.
Plakantārpiem ir ādas-muskuļu maiss. Saraujoties ādas-muskuļu maisa muskulatūrai, rodas plakantārpiem raksturīgās tārpveida kustības.
Nervu sistēma sastāv no viena smadzeņu ganglija pāra un no tā atejošām nervu stiegrām, kuras savieno gredzeniskas šķērsstiegras.
Gremošanas sistēma plakantārpiem ir primitīva – skropstiņtārpiem, sūcējtārpiem. Lenteņiem gremošanas sistēmas nav. Viņi uzņem barību no saimniekorganisma zarnu trakta caur ķermeņa virsmu.
Plakantārpiem nav elpošanas un asinsrites sistēmas. Brīvi dzīvojošie plakantārpi uzņem skābekli un izdala ogļskābo gāzi caur ķermeņa virsmu. Parazītiskie plakantārpi enerģiju anaerobā veidā.
Brīvi dzīvojošajiem plakantārpiem ir maņu orgāni – primitīvas acis, taustekļi.
Plakantārpi var vairoties gan dzimumiski, gan arī bezdzimumiski. Plakantārpiem ir labas reģenerācijas (dalīšanās) spējas.…