PLAĢIĀTISMS KĀ ATTĪSTĪTĀJS
Kā redzams plaģiātisma apmērs ir gana plašs. Tomēr jāsecina, ka reizēm ir grūti formulēt kas ir plaģiātisms, kur tas sākās un vai tas tiešām vienmēr ir tik slikts. Piemēram, mākslinieki mācoties zīmēt to dara pēc iespējas precīzāk atveidojot jau esošu un par kanonu kļuvušu darbu. Tāpat arī mūziķi mācoties spēlēt spēlē klasiķu sakomponētās melodijas. Un neizbēgami mācoties no jau esošajiem piemēriem, mēs ietekmējamies un kaut kādā mērā mūsu darbos parādīsies šī ietekme. Praktiski tie būs atvasināti, papildināti šie darbi jaunā interpretācijā. Pamatā paliks mūsos ieliktie pamati, kurus uzskatām par pareiziem. Tas pats attiecas un vispār zināmām frāzēm, ekonomikas definīcijām, kuras tiek pārveidotas atbilstoši laikam un pārmaiņām sadzīvē un sabiedrībā. Savā ziņā tas pat nav slikti, jo dod jaunu, modernu dzīvību un interpretāciju klasikai, jo pasaulē jau nav nekā jauna ir tikai vecā pilnveidošana, kas veicina attīstību gan zinātnē, tehnikā, rakstu darbos u.c. Katrs pieliek ko jaunu. Tātad varbūt, ka plaģiātisms, saprāta robežās nemaz nav tik "melns kā viņu mālē".
…