Pjērs Burdjē ir 1931.gadā dzimis franču zinātnieks kas jau 70-to sākumā beigās gūst vispārēju atzinību ne tikai kā viens no Francijas, bet arī kā viens no visas pasaules labākajiem sociologiem, kļustot par leģendu un dzīvu klasiķi.
"Zemas kārtas" izcelsme nav bijusi šķērslis lai iegūtu visaugstākā labuma un prestiža izglītību (viņa pasniedzēji bijuši Fuko un Altisērs), vēlāk gan pats Burdjē atzīmē, ka tikai nejauši gadījumi viņam ļāvuši nokļūt elitārākajās skolās, un ka viņam ir laimējies izmantot daudzas no tām iespējām, ko daudzi parasti palaiž garām. Iespējams, tieši Burdjē dzīves trajektorija, kā viņš pats to dēvē, noteikusi viņa zinātniskās intereses. Burdjē ir pētījis, kā teorētiski, tā empīriski, gan Alžīras zemniekus, gan savus kolēģus profesorus, viņa pētījumi bijuši saistīti ar aksioloģiju un estētikas disciplīnām, Burdjē ir atzīta autoritāte politikas, sporta, mākslas un citās socioloģijas disciplīnās. Viņš pats raksta, ka socioloģijai jāpēta arī socioloģija (t.s. "socioloģijas socioloģija"), ko Burdjē ir centies darīt. Burdjē, kas ieguvis arī filozofa izglītību, ietiecas arī filozofijas laukā, tie, piemēram, ir viņa aksioloģiskie pētījumi (piem. Kanta estētisko vērtību teorijas kritika).
Pjērs Burdjē ir radījis tādus teorētiskus konceptus (piem. "habitusa", "lauku"), kurus viņam veiksmīgi izdevies piemērot dažādu sabiedrības segmentu jeb struktūru teorētiskajā un empīriskajā analīzē. Tāpēc šodien Burdjē socioloģijas analīze ir neatņemama vairāku konkrētu socioloģijas teoriju sastāvdaļa. Burdjē, piemēram, tiek uzskatīts par mūsdienu "galveno balsi kultūras prakšu kritiskajās studijās." [4, 1.lpp.] Burdjē piemīt oriģināls skatījums uz stratifikāciju un eliti. Burdjē teorētiskā balss ir atzīta pat tik specifiskā sfērā kā literatūras kritikas teorija (piem. 1997.gadā iznāk literatūras vēstures žurnāls "Modern Language Quarterly" kas pilnībā veltīts Burdjē teorijām).
Apkopojot visu iepriekš minēto, vēlreiz var apgalvot, ka Pjērs Burdjē ir viens no socioloģijas dzīvajiem klasiķiem, kura teorija attīstas mūsdienās dominējošās sintēzes garā, apvienojot kā teorētiskus pētījumus ar empīriskiem, tā arī kombinējot visdažādākās sociālo zinātņu metodiskās pieejas un pētijumu izejas punktus.
Burdjē socioloģijas avoti atrodami viņa paša akadēmiskās socializācijas laikā. Pirmām kārtām tie ir viņa lielie skolotāji universitātē - Fuko un Altisērs. Šo filozofu teorētiskās domas ietekme Burdjē darbos nav lasāma "starp rindām", Burdjē bieži tieši atsaucas uz viņiem.…
