1568. gada beigās civilo un kanonisko tiesību doktors, advokāts Jans Rubenss, kura senči minēti jau XVI gadsimtā kā Antverpenes iedzīvotāji, ar sievu un četriem bērniem steidzīgi pameta dzimto pilsētu. Vēl nesen viņš bija pilsētas padomnieks, piedalījās tiesas sēdēs un daudzus Reformācijas piekritējus nosūtīja uz moku solu, bet tagad pats bija bēglis, kurš bēga no hercoga Albas terora un apsūdzības simpātijā pret protestantu kustību. Ģimene apmetās Vācijā, Ķelnē. Seit Jans drīz kļuva par gaidītu viesi Orānijas prinčaVilhelma sievas Annas namā, vēlāk arī gultā. Viņu mīlas sakars atklājās tikai pēc diviem gadiem. Tik tikko izbēdzis no karātavām, divdesmit sešus mēnešus pavadījis cietumā, Rubenss kopā ar ģimeni devās uz Zīgeni - savu izsūtījuma vietu. Ķelnē Janam atļāva atgriezties tikai 1579. gadā, pilnībā viņu attaisnoja 1583. gadā. Tajā laikā Rubensu pārim jau bija septiņi bērni.
Sestais bērns, Pīters Pauels, nāca pasaulē 1577. gada 28. jūnijā Zīgenē. Pēc tēva nāves 1587. gadā māte nolēma atgriezties Antverpenē. Diemžēl skarbos klejojumus izturēja tikai četras Jana atvases, un atraitne, pilna apņēmības uzsākt jaunu dzīvi, apmetās no vecākiem mantotajā namā. Pīteru Pauelu un viņa vecāko brāli Filipu ievietoja latīņu skolā, lai viņi apgūtu humanitārās izglītības pamatus. Pastāv versija, ka nākamais gleznotājs laika periodā no 1590. līdz 1591. gadam kalpojis par grāfa Filipa atraitnes Margaritas pāžu, tomēr tam trūkst tiešu pierādījumu.
Rubensu dzimtā nebija mākslinieku, tomēr Pauls skaidri apzinājās savu aicinājumu un jau trīspadsmit gadu vecumā uzsāka šo „ērkšķaino” ceļu. Septiņus, astoņus gadus viņš apguva glezniecības mākslu vietējo Antverpenes gleznotāju Tobiasa Verhāhta, Adava van Norta un Oto van Vēna vadībā. Kad Rubensam bija divdesmit viens gads, viņu uzņēma Sv. Lukas ģildē, kas pavēra iespēju patstāvīgi strādāt. Tomēr vēl divus gadus jaunais meistars pavadīja līdzās Vēnam, kopā ar viņu sagatavodams jauno spāņu muižnieku - erchercoga Alberta un viņa sievas Izabellas uzņemšanas ceremoniju.
1600. gadā Pīters Pauels, sekodams senām nīderlandiešu tradīcijām, devās mācībā uz Itāliju. Jau 1601. gada beigās viņš uzturējās Mantujas hercoga Vinčenco I Gonzagas galmā. Šeit mākslinieks pavadīja visu dienesta laika periodu, kamēr atradās Itālijā.
…
