Pīters Breigels ( citur kā Brēgels) Vecākais (Pieter Bruegel jeb Brueghel, jeb Breughel) apm. 1525.-1527.g. Bredā - 1569.g. 9.septembrī Briselē) Brēgels sākumā dzīvojis un darbojies Antverpenē, bet vēlāk Briselē. P.Breigels ir viens no interesantākajiem flāmu gleznotājiem; viņa gleznu izejas avots ir tautas folklora. Brēgels darbojies arī grafikā. Brēgela darbiem raksturīga liela tematiska daudzveidība – viņš gleznoja ainavas, žanra gleznas, alegoriskus tēlojumus, Bībeles ainas, līdzības par Kristu, mitoloģiskus sižetus, sakāmvārdu ilustrācijas, satīriskus darbus utt. Pēc izpildījuma darbi ir mazliet neveikli (drīzāk apzināti), gleznās ir daudz sīku figūru, darbība koncentrējas priekšplānā. Ja agrīnajos darbos * kolorīts ir diezgan paraibs, tad uz mūža beigām gleznās parādās daudzas smalkas nianses un koptonis vairs nav tik košs. Brēgelam bija liela ietekme uz nīderlandiešu un flāmu glezniecību. Arī viņa dēli Jans un Pīters kļuva par nozīmīgiem gleznotājiem.
* Pie agrīnajiem darbiem pieder: "Karnevāla cīņa ar gavēni", "Bērnu rotaļas", "Krusta nešana", "Trakā Grieta", "Nāves triumfs".
Daiļrades sākumā Breigels Vecākais vairāk pievērsās zīmējumiem, viņam bija cieši sakari ar gravieri un izdevēju I. Koku, kurš šos zīmējumus izmantoja savos grebumos. Šajos zīmējumos Breigels cenšas atklāt tautas netikumus un trūkumus: muļķību, ļaunos instinktus un netaisnību (piemēram, "Ēzelis skolā", "Septiņi grēki" un "Septiņi tikumi"). Šajā periodā Breigels ietekmējies no Hieronīma Bosha daiļrades, kurā jūtama ironija, sabiedrības vērošana, vēlēšanās pievērst sabiedrības uzmanību aktuālākajām sadzīves problēmām un viņš lieto grotesku, traģikomiskus un fantastiskus tēlus un elementus. Visos darbos jūtama dabas bezgalība un dziļums salīdzinot ar cilvēka dzīves niecību, ko mākslinieks panāk ar neparasti izvēlēto skatupunktu it kā attēlojot visu no putna lidojuma redzējuma. Breigels savos darbos arī attēlojis tautas sakāmvārdus pēc to burtiskās jēgas. …
