Grieķi ir teorētiskās domas izveidotāji Eiropas civilizācijā. Grieķijā tika izstrādāts jauns domāšanas tips, kas orientējās uz racionālismu pasaules procesu izskaidrošanā, ignorējot dievišķos spēkus un orientējoties uz kosmosa un cilvēka dzīves demitoliģizāciju. Tas paredz kosmiskās kārtības ideju, kas valda gan pasaulē kopumā, gan, pateicoties likumiem un tiesiskām normām, arī sabiedriskajā dzīvē un indivīda dvēselē. Likums ir tas, kas nodibina kārtības ideju, kas valda gan pasaulē kopumā, gan, pateicoties likumiem un tiesiskām normām, arī sabiedriskajā dzīvē un indivīda dvēselē. Likums ir tas, kas nodibina kārtību, saskaņā ar kuru neviens elements nevar īstenot savu varu pār citiem. Šai domāšanai bija ģeometrisks raksturs, ko vairs nenoteica opozīcijas debesis/zeme, augša/apakša, savs/svešs utt., bet savstarpējās simetriskas, atgriezeniskas attiecības.
Jāatzīmē, ka līdz ar polisas rašanos mainījās arī domāšanas veids, kas paredzēja jaunu sociālo telpu ar tās centru pilsētas vidū (agora): valdnieku varas, kas ar savu rakstvežu palīdzību kontrolē visu valsts dzīvi, izzušanu, vārda nozīmes pieaugumu, kas savukārt paredz strīdu, disputu, dialogu, pilnīgu atklātību sabiedriskajās un valsts lietās un pieejamību kritikai, hierarhisko attiecību izveidošanos ar jauna tipa saitēm, kas balstītas uz simetriju starp vienlīdzīgiem pilsoņiem, kritisku attieksmi pret tradīcijām, kuras vairs neuzskata par nemainīgām.
Impulss kosmiskās vienības meklējumiem bija sociālā dzīve, konflikti, problēmas. Grieķi intensīvi nodevās prātojumiem par to, kā no konflikta var izveidoties saskaņa, kā savienot pretpolus- naidu un mīlestību, kā no daudzā var izveidoties vienotais, kā vispār var kaut kas pastāvēt un kādi ir šīs pastāvēšanas priekšnosacījumi. Polisai pašai, tāpat kā kosmosam, bija apaļa forma. Katram pilsonim vajadzēja būt gatavam gan pakļauties citiem, gan arī tos vadīt, secīgi
4
ieņemot visas simetriskās pozīcijas, kas veidojas pilsoniskā telpā. Tos regulē likumi, kas vienādi visiem.…
