Pitagors (grieķu valodā: Πυθαγόρας) dzimis apmēram 580. g. p. m. ē. Samas salā (sala Jonijas jūrā starp Itāliju un Grieķiju) Jonijā un miris apmēram 500. g. p. m. ē. Metapontā, Lukānijā.. Viņa vecāki bijuši no Jonijas — Egejas jūras Samas salas. Pitagors piedzima vecāku ceļojuma laikā Sīrijā, Sīdonas pilsētā, un viņa piedzimšanu bija pareģojis pats Delfu orākuls.
Jaunībā ilgus gadus dzīvojis Ēģiptē iepazinies ar uzkrātajām gudrībām, īpaši matemātiku. Pēc tam aizceļojis uz Babiloniju, kur pavadījis 12 gadus, kur nodarbojies ne tikai ar matemātiku, bet arī ar astronomiju.
Tiek uzskatīts, ka Pitagors bijis pirmais, kurš sevi saucis par filozofu — cilvēku, kas mīl sofiju — gudrību. Apmēram 532. g. p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas un, nonācis Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā, tur nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 – sievietes.
60 gadu vecumā viņš apprecējās ar labi izglītotu sievieti, kura iedvesmoja Pitagoru un pēc viņa nāves turpināja vīra iesākto. Diženais matemātiķis un filozofs mira varmācīgā nāvē — viņu nogalināja skauģi un politiskie pretinieki.
Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu).Katrs jaunietis, ko uzņēma, kļuva par slepenas biedrības locekli. Pastāvējis arī 5 gadus ilgs klusēšanas zvērests. Pazīšanas zīme bijusi pentagramma (1.att.) – daudzstūris, kas veidojas novelkot regulāra piecstūra diagonāles.
Pitagoriešu mācībā bija nesaraujami saistīti trīs jēdzieni – mūzika, harmonija un skaitļi. Skolā tika pētīta skaitļu proporcionalitāte, simetrija, tika pārrunāta Zemes uzbūve utt. …
