Pirts telpu kopšana

Pirts, kā procedūra, ir ķermeņa pakļaušana augstai temperatūrai ar mērķi izsaukt svīšanu. Ar sviedriem no organisma tiek izvadītas nevajadzīgas vielas. Karstums kalpo arī kā muskuļus atslābinošs un sāpes remdējošs līdzeklis.
Atmosfēras stāvokli raksturo temperatūra un relatīvais gaisa mitrums. Mitrums mainās no 0 līdz 100 %, bet gaisa temperatūra dažādās pirtīs mainās no 30o līdz 150oC.
Uzskata, ka mitrās un ūdens pirtis (piem. japāņu) mazāk efektīvi atjauno darbaspējas. Organisma termoregulācijas sistēma dažādi reaģē atkarībā no gaisa mitruma. Sauss gaiss atvieglo mitruma iztvaikošanu no ādas virskārtas, elpošanas ceļiem un plaušām, mazāk intensīvi sakarsē audus, neizmainās gāzu apmaiņa plaušās, kopumā ņemot atvieglo termoregulācijas procesus, un vieglāk ir izturams karstums.
Pretēja ir mitra gaisa iedarbība, kā aprakstītajā pirtī. Tomēr nevar teikt, ka šī tvaika pirts nebūtu vēlama. Tai ir lieliska higiēniskā iedarbība, norūdīšanās iespējas. Sausās pirtis vairāk ir ieteicamas mazāk norūdītiem cilvēkiem, atveseļošanās periodā, gados vecākiem cilvēkiem, sportistiem, lai atjaunotu spēkus pēc fiziskās pārslodzes, kā arī notievēšanai. [11]

Pirts ekspluatācija ir saistīta ar paaugstinātu ugunsbīstamību. Pirti vislabāk celt ezera vai upes krastā, kur no vējiem aizsargā lieli koki.

Vislabākā pirtiņa būs tā, kas celta tikai no koka, ieskaitot pamatus un jumtu. Jāatceras, ka lai uzceltu pirti ir nepieciešami dažādu koku šķirņu kokmateriāli. Pamatu stabiem, pirmajam sienu kronim, grīdas pamatiem var lietot ozola baļķus (nenokaltušu koku). Nākošajiem apakšējiem sienu kronim noderēs priede, labāk lapegle. Griestiem un sienu apšuvumam noderēs egles un liepas kokmateriāli.…