Pirts latviešu folklorā

Pirts mitoloģiskās dziesmās.


Cilvēki kopš seniem laikiem ir gājuši pirtī dažādu motīvu vadīti:
• reliģisku
• dziedniecisku
• mazgāšanās
• atpūtas
• sociālu
Ko var uzzināt par pirti no mitoloģiskām dziesmām?
Kur tie dzima staltie vīri, kur bērie kumeliņi?
Pirtī dzima stalti vīri, stallī bēri kumeliņi.
(M. Grīns un M. Grīna “Latviešu gads, gadskārta un godi”187.lpp.)
Latviešu bērni senos laikos uz laukiem parasti dzima pirtī. Tā bija vispiemērotākā vieta sētā, jo pirts novietojums bija upes vai dīķa malā, atstatu no citām ēkām. Tur nost no ļaužu acīm, tīrā, ar pirts garu izkarsētā telpā netraucēti varēja notikt radības jeb dzemdības.
Pirts latviešiem vienmēr bijusi lielā godā. Dainas to sauc par Māras pirti vai par Laimas pirti, jo viņas abas klāt svarīgajā brīdī, kad pirtī rodas jauna dzīvība. Tomēr pretstatā agrākiem uzskatiem, Māras un Laimas darbības lauki pilnīgi atšķirīgi, ko apstiprina jaunākie pētījumi. Māras ziņā ir augums un vieliskās dabas norises, Laimas ziņā – liktenis, laime, laba izdošanās.

…