Kopš cilvēces pirmsākumiem dažādos veidos ir notikusi bērnu skološana. Dažādos periodos attieksme pret bērnu mācīšanu ir bijusi dažāda. Jautājums kad un kā sagatavot bērnus skolai – nodarbinājis visu laiku pedagogus. Mūsdienās, tieši pēdējos gados, Izglītības likumā ir uzsvērts, ka piecgadīgo, sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai ir obligāta. Paskatoties vēl nesenā pagātnē- pirms 7, 8 gadiem – atceramies, ka bērni, kuri uzsāka mācības pirmajā klasē bija ļoti dažādā sagatavotības līmenī. Tagad, pirmsskolas uzdevums ir sagatavot bērnus mācībām skolā tā, lai pēc iespējas līdzīgi varētu turpināties viņu skološana. Bieži mūs visu nodarbina jautājums, kas tad īsti ir sagatavotība skolai un ko sevī slēpj šis jēdziens- gatavība.
Noskaidrojot vecāku viedokli, par bērnu sagatavošanu skolai, varam secināt, ka lielākā daļa sabiedrības uzskata, ka sagatavošana skolai ir bērnu iekļaušana skolas dzīvē un sagatavošanas kursā jau atspoguļojas tādas pašas prasības kā skolā. Valda uzskats, ka sagatavošanas grupā bērniem tikai māca lasīt, rakstīt, rēķināt. Tāpat kā tas ir aizejot uz skolu. Tomēr tā tas nebūt nav. Mūsdienās bērnam aizejot uz skolu primārās nav lasīšanas, rēķināšanas, rakstīšanas prasmes. Ja bērns to jau ir apguvis, nebūt nevar apgalvot, ka viņš jau ir gatavs doties uz pirmo klasi un mācīties. Būtiski pirmskolas pedagogiem un arī vecākiem ir zināt to, ka pirmskolas uzdevums ir nevis sniegt bērniem konkrētas zināšanas par attiecīgām lietām, bet attīstīt bērnos vēlmi pašam darboties, apgūt sev tik nepieciešamās prasmes turpmākajai dzīvei- prasmi sadarboties ar pārējiem, prasmi brīvi paust savus uzskatus, nostājas, viedokļus, prasmi saskatīt labo, skaisto un pozitīvo, kas ir mums apkārt, prasmi patstāvīgi darboties, izvēlēties sev nepieciešamās lietas, prasmi vērtēt un analizēt apkārt notiekošo. Galvenais pirmsskolas periodā ir nevis sniegt konkrētas zināšanas, bet uzkrāt bērnos pieredzi, attīstīt viņos interesi par apkārtējām parādībām, lai viņam rastos interese par to, kas viņam būs jāapgūst un jāmācās turpmāk, lai rastos motivācija mācīties. Bez speciālajām prasmēm un iemaņām, gatavību skolai raksturo vairāki citi kritēriji, kuri ir ļoti svarīgi, lai bērns uzsāktu veiksmīgas mācības. Kā, piemēram, psiholoģiskā, emocionālā, sociālā, fiziskā gatavība. Par šiem jautājumiem ir runājuši un tos pētījuši vairāki mūsdienu pedagogi un psihologi. Lai tuvāk izpētītu bērnu gatavību skolai, tika analizēti dažādu autoru- D. Lieģenieces, R. Kaņepējas, E. Černovas, A. Vorobjova u.c. autoru viedokļi par šo jautājumu. Izvērtējot izvēlētās problēmas aktualitāti par sava kursa darba tēmu izvēlējos: “Pirmsskolēna gatavība skolai.”
Pētījuma objekts: pedagoģiskais process pirmsskolas izglītības iestādē.
Pētījuma priekšmets: pirmsskolēna gatavība skolai.
Pētījuma mērķis: izpētīt 5-6 gadīgo bērnu gatavības skolai praktiskos un teorētiskos aspektus.
Hipotēze: bērna gatavība skolai būs sekmīgāka, ja bērns būs:
Apguvis prasmi veiksmīgi sadarboties ar apkārtējiem;
Psiholoģiski nobriedis mācībām;
Izveidojusies pozitīva attieksme pret skolu;
Emocionāli stabils ar savu attieksmi pret apkārtējām lietām.
Pētījuma uzdevumi:
1. izanalizēt pedagoģisko un psiholoģisko literatūru par pirmsskolēna gatavību skolai;
2. raksturot pedagoģiskos un psiholoģiskos kritērijus bērnu gatavībai skolai;
3. izpētīt pirmsskolas pedagogu un vecāku sadarbības nozīmi.
4.apkopot un analizēt iegūtos pētījuma rezultātus.
Pētījuma metodes:
Literatūras analīze;
Pedagoģiskais vērojums;
Anketēšana;
Zīmējumu analīze;
Pētījuma bāze: Sējas pagasta PII “Bitīte” 5-6 gadīgo bērnu sagatavošanas grupa. …
