Ministru kabinets ir izstrādājis pamatnostādnes projektam „Bērniem piemērota Latvija”, kurš ir uzsākts īstenot 2004. un tiks īstenots līdz 2015.gadam. Tajā ir ietverts fakts, ka „izglītības procesa un rezultāta kvalitāte daudzējādā ziņā ir atkarīga no mācību vides kvalitātes. Ne visās izglītības iestādēs mācību vide ir piemērota bērna vajadzībām, pat kaitē bērna fiziskajai attīstībai – solu nepiemērotība, nekvalitatīvs apgaismojums, kā arī citi faktori”(7.) Šeit ir skaidri un gaiši uzsvērts, cik ļoti ir svarīga iestādes vide, tās kvalitāte, lai varētu veikt arī kvalitatīvu pedagoģisko procesu, kura iznākumā bērns ir ieguvis kvalitatīvu izglītību un zināšanu līmenī gatavs skolas solam. Kā arī konstatēta problēma, kuras risināšanai nepieciešama noteikta valsts politika, jo arī „mācību psiholoģiskā vide dažkārt nav bērnam draudzīga, nerada drošības sajūtu, neveicina motivāciju uzlabot savus sasniegumus un uzņemties atbildību par iesaistīšanos mācību procesā.”(7.) Par atbildību varētu attiecināt tikai uz sagatavošanas grupas bērniem, bet psiholoģiskās vides ietekme ir liela jebkurā vecumā uz cilvēku, gan uz mazu bērnu, gan pieaugušo- izglītojamiem un darbiniekiem. Gribētos piebilst, ka psiholoģiskā vide vairumā ir traucēta pieaugušo vidū, jo ne visi prot atdalīt mājas problēmas no darba, kā arī sieviešu kolektīva raksturīgās īpatnības ne visas spēj tā vienkārši atstāt aiz muguras un nelikties par tām ne zinis. Daudz kas atkarīgs no iestādes vadītājas, uzlabojot pirmsskolas psiholoģiskās vides kvalitāti esot ar stingru nostāju pret intrigām, pret klačošanos, tādējādi izskaužot tās jau pašā saknē, noteikti ētikas kodeksa ievērošana arī ir liels solis kvalitatīvas vides nodrošināšanai.
Nobeigumā varu teikt, ka pirmsskolas vidi var iedalīt lielos iedalījumos-fiziskajā un mikrovidē, kurus, protams, var iedalīt vēl un vēl sīkāk, nonākot pie tādiem aspektiem, ka tai jābūt radošai, drošai, attīstību veicinoša utt. Bet, lai varētu novērtēt, vai pirmsskolas vide ir kvalitatīva ir jāveic nepārtraukta pārbauda, kuru vēlams būtu veikt neatkarīgai personai. Vērtējot ir jāņem vērā gan izmērāmie lielumi, gan alternatīvie. Neatkarīgajam kvalitātes vērtētājam šis alternatīvais vērtējums, kas vairumā gadījumā mēdz būt subjektīvs, manuprāt, būtu mazāk pakļauts riskam, ka tas varētu būt tik ļoti subjektīvs, ka liktu šaubīties par tā ticamību, jo viņš vismazāk būt ieinteresēts novērtēt kādam pa prātam vai „kā vajadzētu būt, bet nav”.
…
