Bērnībā attīstās un nostiprinās personības galvenās pamatkvalitātes, fundamentālās iezīmes, dominējošie motīvi un vajadzības. Nostabilizējas tādas personības kvalitātes kā estraversija un introversija, trauksmainība, nemiers, uzticēšanās, neuzticēšanās, emocionalitāte, sabiedriskums.
3 līdz 4 gadu vecumā sāk izpausties izpratne par pašvērtējumu, kā arī citu doto vērtējumu. Šajā posmā attīstās spējas sevi salīdzināt ar citiem. 6 līdz 7 gados ir izveidojies iekšējā pozīcija. Tā ir noturīga attieksmju sistēma pret sevi, pret citiem un pasauli kopumā. Šīs attieksmju sistēmas izveide kļūst par visa ontoģenēzes procesa lūzuma punktu un par turpmākās attīstības avotu, cilvēka patstāvības, mērķtiecības, neatlaidības un neatkarības izveides avotu. Turpina attīstīties arī bērna raksturs. Tā izveidi ietekmē gan iedzimtība, gan audzināšana, gan vide kopumā.
Pirmsskolas vecumā bērni turpina apgūt saskarsmes pazīmes un iemaņas ar pieaugušajiem un vienaudžiem. Tiek apgūtas saskarsmes normas un etaloni. Bērnam pieaug vēlme būt patstāvīgam un neatkarīgam. Savas patstāvības vajadzības bērns vispirms apmierina rotaļās. Šajā vecumā parādās spītības, nepaklausība, pieaugušo prasību ignorēšana. Tā ir sava veida patstāvības izrādīšana. Tomēr bērnam pirmsskolas periodā pieaugušie ir galvenās autoritātes.
…