Referāts
Eksaktās un dabaszinātnes
Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
Pirmsskolas vecuma bērnu sociālo prasmju saistība ar māte...-
Pirmsskolas vecuma bērnu sociālo prasmju saistība ar mātes pašefektivitātes izjūtu pilnās un nepilnās ģimenēs
Referāts31 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Psiholoģija, Socioloģija
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Rezumējums | 3 | |
Abstract | 4 | |
Pirmsskolas vecuma bērnu sociālo prasmju attīstība un raksturojums | 5 | |
Vecāku pašefektivitāte bērna audzināšanā un tās ietekme uz bērna sociālajām prasmēm | 9 | |
Bērna sociālo prasmju attīstība un vecāku pašefektivitātes izjūta pilnās un nepilnās ģimenēs | 12 | |
Metode | 15 | |
Pētījuma dalībnieki | 15 | |
Pētījuma procedūra | 16 | |
Pētījuma instrumentārijs | 16 | |
Rezultāti | 20 | |
Iztirzājums | 26 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 33 |
Iztirzājums
Pēc iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka kopumā pastāv statistiski nozīmīga saistība starp bērnu sociālajām prasmēm un māšu pašefektivitātes izjūtu. Ņemot vērā, ka pētījumā aprakstīto vecāku pašefektivitātes izjūtu un bērna sociālās prasmes raksturo vairākas dimensijas, tika atklātas sekojošas sakarības. Visnozīmīgākā saistība pastāv starp mātes izjūtu par savu spēju disciplinēt bērnu un bērna sociālajām prasmēm, tādām kā spēja kontrolēt savas emocijas, sekot norādījumiem, runāt piemērotā tonī, uzsākt sarunu. Vecāku spēja uzstādīt bērnam noteiktas robežas, nozīmīgi saistās arī ar bērna spēju sadraudzēties, pozitīvu attieksmi pret sevi un citiem, pašpārliecinātību un pozitīvu noskaņojumu. Iegūtie rezultāti saistās ar citiem pētījumiem, kuros pierādīts, ka vecāki, kuri ar adekvātām audzināšanas metodēm spēj panākt, lai bērns ievērotu noteikumus un saprastu nepieņemamas uzvedības sekas, veicina bērnā paškontroli un sadarbības prasmes ar vienaudžiem, kā arī pozitīvu bērna eksternālo un internālo uzvedību (Hart et al., 1992; Dewar, 2009). Arī tāda vecāku pašefektivitātes izjūtas dimensija kā gādīgums ieņem īpaši būtisku lomu bērnu – vecāku mijiedarbībā, veicinot bērna sociālo prasmju attīstību. Tādām vecāku pašefektivitātes dimensijām kā spēlēšanās, ikdienas aprūpe, bērna mācīšana šajā pētījumā netika atrasta statistiski nozīmīga saistība ar bērnu sociālo prasmju un uzvedības faktoriem, tomēr lielākā vai mazākā mērā arī katra no tām dod savu ieguldījumu un ir neaizvietojama veiksmīgā bērna sociālajā attīstībā.
Atšķirības tika atklātas māšu novērtējumos starp pilnās un šķirtās ģimenēs dzīvojošu bērnu sociālajām prasmēm. No iegūtajiem datiem var secināt, ka bērni, kuru vecāki dzīvo kopā, tiek novērtēti kā spējīgāki kontrolēt savas emocionālās un uzvedības izpausmes, un demonstrēt tās pozitīvā veidā, salīdzinājumā ar bērniem, kuri dzīvo šķirtās ģimenēs. Kā minēts citos pētījumos, jebkuras izmaiņas ģimenes struktūrā rada bērnos emocionālus pārdzīvojumus, kas var izpausties dažādos simptomos – norobežošanās, depresīvs noskaņojums, agresīva uzvedība, dusmu lēkmes, raudulīgums (Denham et al., 2006; Goodman et al., 1993; Ebling et al., 2009; Sokolikova, 2009; Page et al. 2003). Šis pētījums apstiprina, ka šķirtās ģimenēs augošie bērni salīdzinot ar citiem, mazāk spēj kontrolēt savu uzvedību, biežāk demonstrē agresivitāti pret citiem, ir nomāktāki un vientuļāki. Pozitīvi vērtējams, ka būtiskas atšķirības starp grupām nepastāv starppersonu attiecībās ne vecāku, ne skolotāju novērtējumā, kas apstiprina citos pētījumos atklāto, ka komunikācija un attiecības ar vienaudžiem šajā vecumā ir būtisks faktors, kas var kalpot kā resurss, nodrošinot bērnam iespēju tikt pieņemtam, atbalstītam un novērtētam (Vasta, 1992).
…
Maģistra darba mērķis ir izpētīt pirmsskolas vecuma bērnu sociālo prasmju veidošanās priekšnosacījumus ģimenes kontekstā un iespējamo saistību ar mašu pašefektivitātes izjūtu pilnās un šķirtās ģimenēs. Pētījumā piedalījās 70 mātes, kurām ir bērni vecumā no 5 – 7 gadiem, 50 pirmsskolas vecuma bērni un 15 pirmsskolas skolotāji. 37 mātes dzīvo kopā ar bērna bioloģisko tēvu, savukārt 33 pētījuma dalībnieces ir šķīrušās. Pētījumā izmantotās metodikas: Demogrāfisko datu aptauja Sociālo prasmju novērtēšanas sistēma (Gresham & Elliott, 1990), Vecāku pašefektivitātes skala (Meunier & Roskam, 2008) un „Ģimenes zīmējums”. Pēc iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka kopumā pastāv statistiski nozīmīga saistības starp bērna sociālo prasmju faktoriem un atsevišķām vecāku pašefektivitātes dimensijām. Tika atklāts arī, ka pilnās ģimenēs dzīvojošie bērni, māšu vērtējumā, ir ar augstāku spēju kontrolēt savu uzvedību, ir draudzīgāki un ievēro noteikumus (pozitīvi eksternāla uzvedība), ir pārliecinātāki un pozitīvi noskaņoti pret sevi un citiem (pozitīvi internāla uzvedība). Pētot vecāku pašefektivitātes izjūtu, tika konstatēts, ka mātes, kuras dzīvo kopā ar bērna tēvu novērtē sevi kā gādīgākas pret bērnu, salīdzinājumā ar mātēm, kuras ar bērna tēvu ir šķīrušās. Pārējās vecāku pašefektivitātes dimensijās būtiskas atšķirības neparādījās. Pētījuma papildjautājumā tika noskaidrots, ka pastāv saistība starp skolotāju novērtējumu par bērna paškontroli un vecāku novērtējumu par bērna starppersonu prasmēm, pozitīvi eksternālu un pozitīvi internālu uzvedību. Savukārt, pētot pirmsskolas vecuma bērnu ģimenes zīmējumus, tika atklāts, ka šķirtās ģimenēs dzīvojošu bērnu zīmējumos parādās tādas kopīgas pazīmes kā agresīvas tendences ģimenē, izteikta vajadzība pēc drošības un stabilitātes izjūtas, kā arī ierobežots emocionālais un fiziskais kontakts.
Pielikuma nav.
- Pirmsskolas vecuma bērnu adaptācija bērnudārzā
- Pirmsskolas vecuma bērnu attīstības īpatnības
-
Pirmsskolas vecuma bērnu sociālo prasmju saistība ar mātes pašefektivitātes izjūtu pilnās un nepilnās ģimenēs
Referāts31 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Psiholoģija, Socioloģija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Pirmsskolas vecuma bērnu attīstības īpatnības
Referāts augstskolai2
-
Pirmsskolas vecuma bērnu adaptācija bērnudārzā
Referāts augstskolai11
-
Agresivitātes novēršanas iespējas pirmsskolas vecumā
Referāts augstskolai33
Novērtēts! -
Pašnovērtējuma nozīme pirmsskolas vecuma bērniem
Referāts augstskolai8
-
Agresivitātes cēloņi un izpausmes pirmsskolas vecumā
Referāts augstskolai21