IEVADS
Bērni ir mūsu lepnums, mūsu civilizācijas nākotne, tās potenciālie līderi ceļā uz harmoniskāku struktūru un dzīves veida veidošanu, un jau kopš seniem laikiem vecākus nodarbina jautājums, kā pareizi bērnu audzināt. Kā pareizi sniegt un izpildīt informāciju, kas tik ļoti nepieciešama bērnu attīstībai, kaut varbūt bieži vien lietas uztveram kā pašsaprotamas un nepievēršam tām īpašu uzmanību.
Savam referātam izvēlējos tēmu, kas palīdzētu ikvienam, uz labu bērna attīstību tendētam vecākam vai pedagogam, labāk saprast bērnu un mācēt pareizi, palēnām sniegt nepieciešamās zināšanas bērna attīstībai.
Referāta mērķis ir atbildēt uz jautājumiem kādas ir pirmsskolas vecuma bērna vajadzības, kas viņam ir nepieciešams visvairāk, kāda ir bērna personības veidošanās, no kā tā ir atkarīga, un kādi ir šīs personības veidošanās sekmējošie faktori. Jo tie ir jautājumi, kas interesē mani, kā nākamo māmiņu, lai pēc iespējas labāk spētu uzaudzināt mazo atvasīti.
Ārsta kļūdas aprok zemē, bet audzinātāja kļūdas staigā pa pasauli, izdarīdamas jaunas kļūdas [4;5].
Tāpēc, lai mazāk būtu jācitē šī atziņa, centīsimies labāk izzināt sevi un savus bērnus, un tieši tāpēc, manuprāt, šis temats ir aktuāls ikvienā pirmsskolas iestādē un ikvienai māmiņai, jo daudzi cilvēku labu gribēdami bieži izdara sliktu. Šajā gadījumā uzspiežot bērnam, to, ko viņš nevēlas, un iespējams, tādejādi bērnam rodas nepatika pret šo mācību vai darbību. Šis materiāls, dos nelielu ieskatu kā pareizi audzināt pirmsskolas bērnu kā personību.
Bērna attīstība.
Bērna attīstības pamatfaktors ir darbība un aktivitāte. Darbodamies bērns vingrina savu orgānus, darbodamies tiek ietekmēta bērna apkārtējā vide, viņš veido savu saskarsmi un attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, vidi, parādībām un lietām.
Bērnam attīstoties, mainās tā darbības raksturs un saturs. Svarīgs ir audzināšanas uzdevums, tas ir organizēt un virzīt bērnu praktisko un garīgo darbību, radīt apstākļus tās attīstībai.
Iedzimtās īpašības, vide un audzināšana neietekmē personības attīstību cita no citas izolēti, bet veido dialektisku vienību, kur katrs faktors atkarīgs no otra un visi savstarpēji savijušies [3;96].
…
