2.1. Komunikācija:
2.1.1. Ar bērnu es iepazinos jau pirms vairākiem gadiem, jo mana māsa ar bērna māti, ir tuvas draudzenes. Apmēram 3 reizes gadā bērns ar māti bija pie mums ciemos, un jau toreiz man ar bērnu izveidojas ļoti laba komunikācija. Toreiz es pamanīju, ka meitene ir hiperaktīva: rādīja man savus uzzīmētos zīmējumus, ņēma un interesējas par manas istabas priekšmetiem, piedāvāja spēlēt dažādas rotaļas, nepārtraukti pārvietojas no manis pie mātes, un manas māsas, mēģināja pievērst viņu uzmanību sev. Es sapratu, ka viņai ļoti patīk komunicēt. Bija diena, kad bērna māte prasīja, lai es atvedu meiteni no pirmsskolas klases. Sākumā domāju, ka ar to būs grūtības, jo meitene baidīsies iet kopā ar mani pie viņas mātes, taču viņa ātri apģērbās, sasveicinājās ar manī, un brīvi nāca no pirmsskolas iestādes, stāstot man par to, ko viņa šodien darīja nodarbībās un rādot man savas burtnīcas. Nesen es izstāstīju bērna mātei, ka atnākšu pie viņiem ciemos, lai izpildītu savu darbu, uz ko viņa man atbildēja, ka meitene būs ļoti priecīga, jo viņai tikai dod iespēju parunāt, jo pēc tām būs ļoti grūti tikt no viņas vaļā. Tas tikai pierāda to, ka meitene ir holēŗikis un ļoti hiperaktīva, gan skolā, gan mājās. Taču neskatoties uz to, viņa klausa vecākus un viņas uzvedību nav grūti kontrolēt.
Es atnācu pie šīs ģimenes ciemos, durvis man atvēra māte, taču meitene jau stāvēja koridorā, viņa smaidīja un sasveicinājās ar mani pirmā, es sasveicinos arī. Mēs aizgājām bērna istabā, kur es uzreiz ieraudzīju baltās lapas ar bērna zīmējumiem un grāmatas izkrāsošanai.…