Pirmsskolas bērnu saskarsmes īpatnības

Cilvēks ir tāda būtne, kurai ir nepieciešama sabiedrība, viņš nevar dzīvot viens pats, vienmēr ir jāsaskaras kaut ar ko. Pat tad, kad Dievs radīja Ādamu, viņš iedeva viņam arī Ievu, lai būtu ar ko dzīvot, parunāties utt. Tāpēc arī tagad mēs nevaram dzīvot vieni, vientulībā. Cik bieži var satikt kādu veco cilvēku, kurš meklē kādu, ar ko pavadīt laiku.
Psihologi uzskata, ka pat ar vēl nepiedzimušu bērnu ir jārunā, lai viņš saprastu un zinātu, ka viņš nav viens, vienmēr viņam klāt ir māte. Un, kad bērns piedzimst, vēl neprot runāt, bet ar savu uzvedību, žestiem, mīmiku, bērniņš var izteikt, kas viņam patīk, kas ne, par ko viņš priecājas un kas viņu biedē.
Saskarsmes problēma ir ļoti aktuāla. Par to jau domāja un runāja daudz agrāk tādi psihologi, kā E. Fromms, Hekinss un Bernards, D. Elkoņins, D. Dēķens u. c. No tā, kādas bērnam ir attiecības ar vienaudžiem, vecākiem, pazīstamiem un nepazīstamiem cilvēkiem bērnībā, ir atkarīga viņa “pieaugušā” dzīve.
Katrā vecumposmā saskarsmes ziņā bērnam ir kaut kādi jautājumi un piektais – sestais dzīves gads arī ir ļoti svarīgs, jo bērns jau apzinīgi meklē sev sabiedrību, viņa uzvedība ir jau pārdomāta.
Manuprāt, šī tēma ir ļoti aktuāla, jo šodien bērniem ir grūti atrast kopēju valodu, atrisināt kādu problēmu bez konfliktiem, veidot draudzīgas attiecības ar grupas biedriem un apkārt esošiem cilvēkiem.
Pētījuma mērķis ir – izpētīt pirmsskolas vecuma bērnu saskarsmes īpatnības. …