Secinājumi
1. Sociālā atstumtība ir indivīdu vai cilvēku grupu nespēja iekļauties sabiedrībā nabadzības, nepietiekamas izglītības, bezdarba, diskriminācijas vai citu apstākļu dēļ.
2. Latvijā viena no nabadzībai un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām ir pirmspensijas vecuma cilvēki.
3. 2010.gada 4.ceturksnī lielāko reģistrēto bezdarbnieku skaitu sastāda bezdarbnieki vecumā no 50 – 54 gadiem – 22 981 bezdarbnieki, kas ir 14,1% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, no tiem 12 039 jeb 52,4% sievietes un 10 942 jeb 47,6% vīrieši.
4. Vairums pirmspensijas vecuma bezdarbnieki izjūt savu sociālo atstumtību, par galveno tās iemeslu pārsvarā uzskatot darba un naudas trūkumu, kas liedz dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
5. 55-64 gadus veciem bezdarbniekiem ir vāji izteikta motivācija, tam par iemeslu var minēt psiholoģisku diskomfortu, zināšanu un veselības trūkumu.
6. Daudziem pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem ir zems dzīves līmenis, t.i., jāpērk un jāpatērē iespēju robežās, kā arī nav pieejami nozīmīgi veselības aprūpes pakalpojumi un dažādas izglītības iespējas.
7. Konkrētajai sociālajai grupai ar depresijas un sociālās atstumtības izjūtu palīdz cīnīties papildus izglītošanās, kultūras pasākumu apmeklēšana un nodarbošanās ar dažādām radošām lietām.
8. Eiropas Savienībai ir ļoti liela ietekme uz nodarbinātību un sociālo drošību Latvijā.
9. Stratēģija “Eiropa 2020”, informējot par ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā, varētu būt ļoti veiksmīga, lai uzlabotu pašreizējo sociālās atstumtības jautājumu Latvijā.
10. Lielākajai daļai Eiropas Savienības dalībvalstu pirmspensijas vecuma iedzīvotāju sociālais atstumtības jautājums nav aktuāls.
…