SECINĀJUMI UN IETEIKUMI
Rakstot darbu bija ļoti sarežģīti apkopot informāciju, jo informācija jāmeklē dažādos informācijas avotos - likumos, normatīvajos aktos,noteikumos un grozījumos.
Ieteiktu apkopot informāciju vienā pieejamā informācijas avotā, lai ātrāk varētu orientēties atbilstošā jautājumā.
Viens no kopīpašuma problemātiskajiem jautājumiem ir domājamās daļas. Domstarpības starp kopīpašniekiem rodas domājamo daļu izmantošanā kā reālā daļā.
Kopīpašnieks drīkst ar sava īpašuma domājamo daļu rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet nedrīkst aizskart kopīpašnieku intereses un tādējādi savās tiesībās ir ierobežots.
Dažkārt, lai apietu pirmpirkumu bieži parādas fiktīvi dāvinājuma līgumi, kur dāvina vai nu visu vai daļu no kopīpašuma. Tādējādi iegūstot vienlīdzīgas tiesības ar pārējiem kopīpašniekiem.
Vēl kopīpašuma domājamo daļu var apmainīt pret jebkuru citu nekustamu vai kustamu īpašumu. Šeit arī var pievērst uzmanību pret ko tiek mainīts.
Abos šajos gadījumos ir grūti pierādīt kādos nolūkos šādi līgumi vai maiņas tiek veiktas.
Ja noslēdz nevis pirkumu, bet dāvinājuma vai uztura līgumu, tad kopīpašnieka pirmpirkuma tiesības nevar tikt izmantotas.
Lielākais apsurds, pēc manām domām, pētot pirmpirkuma tiesības ir tādas, ja vienīgais īpašnieks vēlas pārdod savu īpašumu un tas tiek darīts vienīgajam pircējam, un līgums tiek parakstīts, un tikai tad tiek piedāvātas pirmpirkuma tiesības pašvaldībai. Uzskatu, ka pirmpirkuma tiesības jāizmanto pirms vēl tiek parakstīts līgums. Jo sanāk, ka jaunais īpašnieks vēl nevar būt pārliecināts, ka viņam ir īpašums, kamēr netiek sniegta atbilde no pašvaldības par pirmpirkuma tiesību izmantošanu.
…
