Es bieži uzdodu sev jautājumu- kā kaut kas jauns sākas. Agrāk taču nebija automašīnu, nebija telefonu, bet šodienas dzīvē mēs pat nevaram nodzīvot dienu bez telefona, bez gaismas spuldzes, vakara tumsā, un, protams, arī bez grāmatas. Kā zināms, pirmo rakstu pirmsākumi meklējami jau senā vēsturē, laikā pirms Kristus dzimšanas- ko mēs dēvējam par laiku pirms mūsu ēras. Cilvēki domāja, filozofēja, rakstīja grāmatas. Kāds uzrakstīja kādu interesantu stāstu, bet ar to varēja iepazīties maz cilvēku, jo darbs nebija daudz eksemplāros.
Iedomājaties, kādā veidā viņi pavairoja uzrakstīto grāmatu? Senākā laika periodā grāmatu “kopēšana” notika grāmatas pārrakstot. Tam tika patērēts daudz laika un liels darbaspēks. Grāmatu pārrakstīšana izmaksāja dārgi un pārrakstītajās grāmatās bija daudz kļūdu.
Šajā darbā, es stāstīšu par pirmajām iespiestajām grāmatām, par slavenākajiem tipogrāfiem un vietām, kurās grāmatu iespiešana bija ļoti izplatīta un nozīmīga, kā arī par Rīgas nozīmi grāmatniecības attīstībā.
Ap 1445. gadu Johans Gūtenbergs Maincā izgudroja grāmatu iespiežamo ierīci.
Šis atradums īsā laika periodā ātri izplatījās pa visu Eiropu un dažu gadu desmitu laikā būtībā aizvietoja rokrakstu izgatavošanu. Iespiesto grāmatu izplatība strauji palielināja lasītpratēju loku. Izveidojās plašs ļaužu slānis, kas "konstituējās" ap grāmatu: lasoša publika un šai publikai rakstoši autori. Pēkšņi kļuva iespējams apmierināt lielo vajadzību pēc drukāta vārda un ietekmēt ar tā palīdzību plašu cilvēku loku. Ar skrejlapu un brošūru palīdzību izplatījās ziņas (arī visfantastiskākās) par Ameriku un Austrumāziju, tika popularizēta humānistu cīņa ar saviem pretiniekiem u. c.; arī reformācijai drukātā produkcija radīja ātru un plašu rezonansi. Starp iespiestajām grāmatām pirmā vietā bija Bībele un reliģiska satura raksti. Kopš 15. gs. 60. gadiem iespieda arī antīko autoru un baznīcas tēvu darbus. Kopš šā perioda grāmatas ir neatņemams zinātnes instruments, kas nodrošina informācijas apmaiņu un atklājumus padara zināmus publikai. Iespiestā produkcija kalpoja arī valdniekiem un pilsētu pārvaldei, kuru mandātus, rīkojumus un pavēles u. c. ātri nodrukāja un izplatīja.…
