Pirms 50 gadiem izstrādāja pirmos elektroniskos skaitļotājus, par kuru izmantošanas iespējām veidojās leģendas. Tā laika zinātnieki, inženieri un citās profesijās nodarbinātie cilvēki nemaz nevarēja sapņot par iespēju izmantot skaitļotājus sava darba uzdevumu risināšanai.
Kopš 1947. gada jau nomainījušās četras skaitļotāju paaudzes, bet tagad tiek projektēti un sākti izmantot 5. paaudzes skaitļotāji.
Katru skaitļotāju attīstības posmu nosaka to elementu kopums, no kuriem skaitļotājus izgatavo. Šo elementu kopumu sauc par elementu bāzi. Attīstoties elementu bāzei, ievērojami mainās skaitļotāja raksturlielumi, izskats un iespējas.
Katra cilvēku paaudze atšķiras viena no otras ne tikai ar dzimšanas laiku, t. i., ar vecumu, bet arī ar gaumi, idejām, uzskatiem, savu attieksmi svarīgu problēmu risināšanā utt. Tāpat arī ESM paaudzes atšķiras ne tikai ar to rašanās laiku, t. i., ar tehnikas līmeni, kas nosaka mašīnas konstrukciju, bet arī ar pavisam īpašu pieeju tradicionālo uzdevumu risināšanā. Neviena no tehniskajām ierīcēm, kādas cilvēks līdz šim izgudrojis, nav attīstījusies tik straujos tempos kā elektroniskie skaitļotāji.
Katra jauna skaitļošanas mašīnu paaudze rodas caurmērā ik pēc pieciem sešiem gadiem un dzīvo, dodot ceļu nākamai paaudzei, desmit gadus. No paaudzes uz paaudzi ESM kļūst arvien saprotamāka, spējīgāka aizvien vairāk kontaktēties ar cilvēku.
Pirmās paaudzes datori bija ļoti lieli, aizņēma daudz vietas. Tie bija arī samērā nepraktiski, jo pēc neilgas lietošānas kāds no mezgliem vai elementiem saplīsa, un tas bija jālabo. Pirmās paaudzes ESM bija vislēnākās un arī visdārgākās no citu paaudžu ESM. Arī atmiņas ietilpība bija mazāka nekā pārējo paaudžu ESM. Bet tomēr tas bija liels pavērsiens datoru attīstībā, jo tieši pēc pirmās paaudzes ESM izgudrošanas tika veikti jauni izgudrojumi un skaitļotāju uzlabojumi.…
