Pirmais pasaules karš nemaz nebija „pirmais pasaules karš”. Jau XIX gs. Sakuma kaujās pret Napaleonu tika iesaistījušās ne tikai Eiropas kontinenta valstis vien. Un tomēr karš, kas risinājās no 1914. līdz 1918. gadam, kardināli atšķīrās no visiem līdzšinējiem minētajiem konfliktiem. Īsā laikā tas izvērtās par „tautu karu”, kurā pilnā mērā iesaistījās ne tikai sauszemes un jūras bruņotie spēki, bet arī civiliedzīvotāji. Kara klēpī tika izauklēta revolūcija un turpmāku, vēl jo asiņaināku konfliktu dīgļi. Sākās jauns posms cilvēces vēsturē – varmācības laikmets, kuram bija lemts ilgt lielāko daļu XX gadsimta.Pirmo pasaules karu izraisīja kāda serbu studenta terorista trīs pistoles šāvieni uz Austroungārijas impērijas troņmantnieku, lielhercogu Franci Ferdinandu, kurš atentātā zaudēja dzīvību. Austroungārijas ķeizarvalsts vadoņi jau sen ienīda tai nepakļāvīgo Serbijas karaļvalsti. Nu bija radies iegansts, un Austroungārija varēja Serbijai pieteikt karu.
Pirmais pasaules karš, bija galvenokārt Eiropā notiekošais konflikts ar daudziem veidoliem: neaptveramie cilvēku upuri, staignais ierakumu karš un jaunu un iznīcinošu ieroču izmantošana – tanks, lidmašīna, automāts un ķīmiskie ieroči.
Pirmais pasaules karš, arī pazīstams kā I Pasaules karš, Lielais Karš, Nāciju karš un Karš, kas beigs visus karus, bija pasaules konflikts, kas ilga no 1914. līdz 1919. gadam, taču cīņas notika, līdz 1918. gadam. Karš notika starp Sabiedrotajiem, kurus vada Antante, vienā pusē un Vācijas bloku, kuru vada trejsavienība, otrā. Neviens cits iepriekšējais konflikts nebija mobilizējis tik daudz karavīru, vai ir saturējis tik daudz cīņu uz karalauka. Kad karš beidzās, tas kļuva par otru asiņaināko cīņu cilvēces vēsturē (aiz Taipingu sacelšanās), kaut arī tas tika pārspēts jau pēc vienas paaudzes Otrais pasaules karš.…
