Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:419982
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.04.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    1
1.  Karojošās puses    2
2.  Starptautiskās attiecības kara priekšvakarā    3
2.1.  Lielvalstu militāro bloku veidošanās    3
2.2.  Starptautiskā saspīlējuma pieaugums    4
3.  Pirmā pasaules kara izcelšanās un karadarbība 1914.-1915.gadā    5
3.1.  Kara sākums    5
3.2.  Kara darbība 1914.-1915.gadā    5
3.3.  Rietumu fronte    6
3.4.  Austrumu fronte    8
3.5.  Latvija 1914.-1915.gadā    9
3.5.1.  Situācija Latvijā kara sākumposmā    9
3.5.2.  Vācu karaspēku iebrukums    9
3.5.3.  Bēgļu kustība    9
3.5.4  .Kurzeme vācu okupācijā    10
3.5.5.  Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšana    10
3.5.6.  Pirmās strēlnieku kaujas 1915.gadā    11
4.  Karadarbība 1916.gadā    11
4.1.  Latvija 1916.gadā    11
4.1.1.  Nāves salas aizstāvēšana 1916.gada vasarā un rudenī    11
4.1.2.  Ziemassvētku kaujas 1916.gada 25.decembrī    12
5.  Karš uz jūras    13
6.  Karadarbība 1917.-1918.gadā. Revolūcija Krievijā    14
6.1.  1917.gada Februāra revolūcijas Krievijā un Vācijā    14
6.2.  ASV iesaistīšanās karā    15
6.3.  Latvija 1917.gadā    16
6.3.1.  Kaujas pie Mazās Juglas 1917.gada 21.augustā    16
6.4.  1917.gada oktobra bruņotājs apvērsums Krievijā    17
6.5.  Brestas miers 1917.gada 9.decembrī. Karadarbība 1918.gadā    18
6.6.  Revolūcija Vācijā 1918.gada 3.novembrī. Vācijas kapitulācija    18
7.  Kara sekas    19
8.  Miera līgumi    19
8.1.  Miera konference Parīzē 1919.gada janvārī    19
8.2.  Līguma noteikumi    20
8.3.  Noregulējumi Austrumeiropā    21
8.3.1.  Komentārs par Versaļa noregulējumu    21
9.  Hronoloģiskā tabula    23
10.  Tēzes    24
11.  Izmantotā literatūra    25
12  .Anotācija    26
Darba fragmentsAizvērt

Mans darba temats ir Pirmais pasaules karš. Mans mērķis bija attīstīt savas vēsturiskās zināšanas. Uzdevumi bija apgūt zinātniski pētnieciska darba izstrādāšanu, uzzināt vairāk par Pirmo pasaules karu, izpētīt tā cēloņus, notikumus un rezultātus.
Es izvēlējos šo darba tematu, jo vēlējos labāk izprast to iemeslu, kādēļ ir sācies karš. Tomēr kā man liekas, Austrijas erchercoga slepkavība bija tikai iegansts, lai uzsāktu karu. Šīs temats mani vienmēr ir ļoti interesējis. Vēlējos saprast, kā cilvēki spēj nogalināt citus sev līdzīgus jauno zemju dēļ. Mūsdienās kari notiek ļoti bieži, es centos izpētīt tos cēloņus, kas izraisīja Pirmo pasaules karu, lai saprastu mūsdienu karu cēloņus. Manuprāt, kari ir nozīmīgi gan karu uzsākošai valstij, gan visai pasaulei, jo katrs karš ietekmē visas valstis, kā arī to, kā cilvēki uztver kara notikumus.
Galvenās kara dalībnieces bija Vācija, Austroungārija, Turcija un Bulgārija. Turcija un Bulgārija karā iestājās attiecīgi 1914.gada oktobrī un 1915.gada septembrī. Kopš gadsimta sākuma Vācijai bija stipra ietekme Turcijas impērijā, un Turcija nolēma pievienoties galvenajām karojošām lielvalstīm. Bulgārija piebiedrojās, cerēdama iegūt teritoriju, ko tai neizdevās dabūt Balkānu karu laikā. Šo četru partnervalstu vidū Vācija noteikti bija vadoša ar savu piecmiljonu vīru armiju, kas bija divreiz lielāka nekā Austroungārijas armija.
Galvenajām karotājvalstīm pretī nostājās deviņas valstis: Krievija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Savienotās Valstis, Beļģija, Serbija, Rumānija un Grieķija. Itālija sākumā bija neitrāla valsts, bet nolēma iesaistīties karā, cerēdama uz izdevību iegūt kādu teritoriju ziemeļaustrumos, ko joprojām pārvaldīja Austroungārija. Tāpēc Lielbritānija, Francija un Itālija 1915.gada aprīlī parakstīja slepeno Londonas līgumu, kur Itālija piekrita iestāties karā pret galvenajām lielvalstīm ar noteikumu, ka pēc kara iegūs kāroto teritoriju. Nākamajā mēnesī Itālija pieteica karu.
Savienotajās Valstīs vairums amerikāņu 1914.gadā vēlējās, lai viņu zeme paliek neitrāla. Turpmākajos trijos gados Savienotās Valstis sniedza Lielbritānijai un Francijai aizvien lielāku morālu atbalstu un vērtīgu materiālu palīdzību un 1917.gada aprīlī sāka karot šo valstu pusē.
No visām Pirmajā pasaules kara karojošām valstīm Krievijai bija vislielākā armija, bet acīmredzot vissliktāk apmācīta un apbruņota. Francijai ar tās iekarotām teritorijām 1914.gadā bija tikai ceturtdaļmiljons, no kura puse atradās ārzemēs, un tikai 100 000 vīru varēja doties aizstāvēt Beļģiju. Gan Lielbritānija, gan Vācija līdz 1914.gadam bija izveidojušas milzīgas jūras flotes. Britu flote ar divdesmit drednautiem bija stiprāka par vācu floti, kurai bija tikai trīspadsmit drednauti. Toties britu flotei bija jāaizstāv impērijas daļas pa visu pasauli un jūras ceļi, kas tās savieno. Lielbritānijas jūras flotes sakāve būtu apturējusi jūras tirdzniecību, un tad gandrīz noteikti sekotu Lielbritānijas ātra sakāve. Kara laikā attīstījās aviācija. Sākumā to izmantoja izlūkošanai, vēlāk-uzbrukumiem ienaidnieka pozīcijām. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties