Pirmā pasaules kara tiešais cēlonis bija atentāts pret Austrijas erchercogu Franci Ferdinandu. Erchercogam tuvākajā laikā bija jāieņem Austroungārijas imperatora troni, jo valdošais monarhs Francis Jozefs tobrīd jau bija 84 gadu vecs un jutās pavisam vārgs. Līdz ar to atentāts pret troņmantnieku tika tulkots kā atentāts pret visu impēriju. Erchercoga slepkava bija bosniešu students Gavrilo Princips, kurš kalpoja kā ierocis serbu nacionālistu rokās. Atentāts notika Bosnijas galvaspilsētā Sarajevā, ar to beidzās Belgradā organizēta sazvērestība. Sazvērnieki piederēja pie slepenās biedrības, kas oficiāli bija pazīstama kā „Nāves savienība”, bet tautā iesauktā par „Melno roku”. Pret Franci Ferdinandu viņi vērsās tāpēc, ka viņš atbalstīja Hābsburgu impērijas reorganizācijas plānu (triālisma programma). Serbu nacionālistiskajiem ekstrēmistiem šīs plāns likās nepieņemams, jo viņi baidījās, ka tās sekmīga realizācija vedīs pie tā, ka slovēņi un horvāti piekritīs palikt Hābsburgu paspārnē.…