Pirmais pasaules karš noteica tālāko gadsimta gaitu un ir vainojams arī cilvēka pārvēršanā par politiski militāro mērķu sasniegšanas instrumentu.
Pirmo pasaules karu izraisīja dažādu ekonomisku, politisku, militāru, sociālu un ideoloģisku apstākļu kopums. Pasaulē 20. gs. sākumā noteikti iezīmējās globalizācijas procesa aizmetņi. Notika strauja zinātnes, tehnikas un rūpniecības attīstība, starptautisko ekonomisko un politisko sakaru paplašināšanās, strauji pieauga iedzīvotāju skaits, veidojās jauna - pilsoniska sabiedrība. Tāpēc bija nepieciešams saskaņot valstu dažādās ekonomiskās, politiskās, teritoriālās intereses. Lai to panāktu, vajadzēja radīt jaunas starptautiskās attiecības, jaunu - bezkonfliktu vidi [1, 328] un jaunu domāšanas veidu. Tomēr šādu starptautisko attiecību veidošanās nevarēja aizsākties pirms netika mainīti vecie domāšanas standarti lielākajā daļā pasaules. Šādu standartu nomaiņai varēja palīdzēt straujš vēstures pagrieziens, kurš pilnībā sagrautu pie stagnācijas robežas esošos ekonomiskos, ģeopolitiskos, sociālos un ideoloģiskos pasaules attīstības modeļus. Tādējādi Pirmais pasaules karš bija graujošs spēks iesīkstējušo modeļu pārveidē, kura milzīgās konstruktīvās sekas būtu jūtamas 20. gadsimta 30. gados jaunas, modernas un sociālekonomiski spēcīgākas pasaules veidošanā. …