Pirkuma līgums ir viens no svarīgākajiem un izplatītākajiem civiltiesiskajiem līgumiem. Civillikumā ir lietots termins “pirkums”, kas ir ērts tāpēc, ka ir īsāks par ne mazāk plaši lietoto terminu “pirkums – pārdevums”.
Pirkums ir samērā vienkāršs, ja klātesošie līdzēji apmainās ar lietu un naudu, kaut gan arī tad vēlāk var rasties strīdi par lietas trūkumiem, apgrūtinājumiem, patieso vērtību un citiem. Daudz sarežģītāks ir līgums tad, ja pirkuma objekts ir lietu kopība vai nekustamais īpašums, samaksa un lietas nodošana paredzēta vēlāk, līgumā ieslēgti dažādi blakus noteikumi.
Šādu kursa darba tematu izvēlējos, jo pirkuma līgums ir ļoti sastopams mūsdienās un ar to rodas daudz neskaidrību pie līguma izpildes starp pusēm.
Kursa darba mērķis ir izpētīt pirkuma līguma atcelšanas gadījumus, piemēram, pārmērīga zaudējuma dēļ, pirktās lietas trūkuma dēļ, kā arī restitūcijas nozīmi un būtību pirkuma līguma atcelšanas gadījumos.
Kursa darba izstrādei tika izmantota teorētiskā literatūra, juridiskie akti, kā arī tiesu prakse.
Pirkuma līgumu bez Civillikuma regulē arī citi likumi. Civillikuma atšķirīgus noteikumus satur likums “Par patērētāju tiesību aizsardzību” (pieņemts 1992.gadā), likums “Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību” (pieņemts 1996.gadā).
Ja pirkumam ir starptautiska darījuma raksturs, tad pusēm skaidri jānosaka, kādas valsts likums piemērojams.1 Šādu līgumu saturu un izpildi ietekmē arī Apvienotās Nācijas Organizācijas konvencija par preču starptautisko pirkuma – pārdevuma līgumu, kurai Latvija ir pievienojusies ar 1997.gada 19.jūnija likumu (LV, 1997.gada 3.jūlijs).
Pirkuma līgums ir konsensuāls atlīdzības un līdz ar to divpusējs līgums. Pirkuma līgumu veido pretēji vērsti apsolījumi dot lietu vai tiesību un pretī – norunāto naudas summu. Dažādās valstīs likumi atšķirīgi veido pirkuma līguma juridisko konstrukciju. Francijā un Anglijā pirkums ir tāds līgums, kurā vienlaicīgi ar līguma noslēgšanu pircējs kļūst par lietas īpašnieku, tur pirkumam ir lietu tiesību radošs spēks. Vācijā un Šveicē pirkums veidots kā saistību institūts, kurā dominē nevis īpašuma tiesību tūlītēja pāreja, bet apsolījums dot. Īpašuma tiesība pāriet, līgumu neizpildot. …
