Tēmu „Pirkuma līguma atcelšana pārmērīgu zaudējumu dēļ” izvēlējos tāpēc, ka, pirmkārt, pirkuma līgums ir viens no izplatītākajiem civiltiesiskajiem līgumiem, tas ir plaši izplatīts jebkurā sadzīves jomā. Otrkārt, šo tematu izvēlējos, jo tiesu izspēles laikā, risinot kāzusu, mēģinājām prasību pamatot ar šo Civillikuma pantu, kā rezultātā secināju, ka, pamatojoties uz šo normu, pirkuma līguma atcelšana praktiski nav iespējama, plaši lietota, pierādīšanas grūtību dēļ. Manuprāt, tā ir diezgan svarīga norma un būtu vairāk piemērojama, ja tiesību teorijā būtu vairāk izpētīts, kā pierādīt ļaunprātību, kā to vispār precīzi definēt, jo, pamatojoties uz šādām likumu nepilnībām, praksē tiek slēgti pirkuma līgumi, kas pēc būtības nav spēkā esošo, bet to vienkārši nevar pierādīt likumu nepilnību dēļ.
Mans mērķis bija noskaidrot, kas tad īsti ir ļaunprātība, kas ir galvenais priekšnosacījums, lai atceltu pirkuma līgumu pārmērīgu zaudējumu dēļ. Tās definīcija civillikumā, pierādīšanas iespējas, sekas, ja kāda no līgumslēdzēja pusēm rīkojusies ļaunprātīgi. Izpētījumi arī tiesu praksi, gadījumus reālajā dzīvē, kad persona rīkojusies ļaunprātīgi, slēdzot pirkuma līgumu, un kad otrai līgumslēdzēja pusei radušies pārmērīgi zaudējumi, kādas ir sekas šādos gadījumos. Mēģināju arī atrast risinājumu, kā rīkoties šādās situācijās, uz kādām normām varētu pamatoties.
Vēlējos arī izprasts kāda nozīme civiltiesībās ir tiesiskajai morālei, labiem tikumiem, to nozīmīgums, slēdzot pirkuma līgumus.
Uzskatu, ka šī problēma ir diezgan nozīmīga civiltiesību jomā – izprast pirkuma līguma atcelšanu pārmērīgu zaudējumu dēļ, spēja to pierādīt, lai norma gūtu plašāku pielietojumu. Iespējams, ka ir vairāk jāizpēta šīs normas nozīme, tā jāiztulko, jāapskata kāda ir ārvalstu tiesu prakse, pieredze ar līdzīga veida normām. Problēmas, manuprāt, bieži sagādā tas, ka daudzi jēdzieni Civillikumā nemaz nav konkretizēti un definēti, kas arī rada šos „likuma robus”, kā rezultātā personas var rīkoties prettiesiski, apiet likumu.…
