Rietumeiropa aizņem 3,6 milj. km2 lielu platību (sk.karti pielikumā). Eiropas ziemeļu un rietumu daļā. Nelielajā teritorijā ir izvietojušās 19 valstis.
Rietumeiropā lielākā teritorija ir Francijai (544 tūkst. km2), Spānijai (505 tūkst, km2), Zviedrijai (450 tūkst, km2) un Vācijai (357 tūkst, km2), mazākā teritorija ir pundurvalstiņām - Vatikānam (0,44 km2), Monako (1,95 km2), Sanmarīno (61 km2), Lihtenšteinai (160 km2).
Iedzīvotāju skaita ziņā līderes ir Vācija (80 milj. cilv.), Lielbritānija (58 milj.), Francija (57 miļj.) un Spānija (39 milj.).
Rietumeiropā ciena vēstures tradīcijas. Vienpadsmit Rietumeiropas valstīs ir monarhijas, kur valsts galva ir karalis (Beļģija, Spānija, Norvēģija, Zviedrija), karaliene (Lielbritānija, Dānija, Nīderlande), firsts (Lihtenšteinā, Monako), lielhercogs (Luksemburga).
Rietumeiropai ir gara un izrobota krasta līnija. Daudzie ērtie līči un upju grīvas ir veicinājušas kuģniecības un ostu attīstību. Rietumeiropas teritorijas no jūras šķir ne vairāk kā 300 km, uz katru piekrastes joslas kilometru ir tikai 245 km2 sauszemes teritorijas, tādēļ var apgalvot, ka Pasaules okeāna tuvums ir noteicis Eiropas saimnieciskās attīstības vēsturi.
Derīgo izrakteņu izmantošana ir sākusies jau ilgi pirms rūpniecības rašanās (dzelzs kausēšana, alvas ieguve), tādēļ daudzas derīgo izrakteņu atradnes ir izsīkušas. Nopietnākā problēma saimniecības attīstībā ir nepietiekamie energoresursi - 3/5 to patēriņa nodrošina ievedums. …