Iegūstamais informācijas daudzums ir ļoti plašs kā internetā, tā auto žurnālos un televīzijas raidījumos tieši par automašīnām. Un visbeidzot informācijas iegūšanas veids ir autosalonu piedāvātie testa braucieni, kuros ir iespēja savā nolūkotajā auto iesēsties un iemēģināt krēslu ērtumu, izbraukt kādu apli un novērtēt mašīnas „uzrāvienu” un stabilitāti uz ceļa. Tā ir dota iespēja iegūt visu neskaidro informāciju mutiski no auto tirgotāja un tikai tad pieņemt lēmumu par pirkumu.
Starp šiem abiem pirkumu salīdzinājumiem (maizes un automašīnas) ir vērojama krasa atšķirība par to, kā zināšanas ietekmē pircēja lēmumu. Noteikti dažu santīmu atlaide maizei nebūs tik būtiska kā vairāku tūkstošu atlaide iegādājoties mašīnu un vēl bonusā kā dāvana tiktu piedāvāta apdrošināšana un rezerves riepu komplekts. Tāpat tas, cik daudz olbaltumvielu un tauki ir vienā maizes kukulī patērētāju interesēs mazāk, kā tas, cik liels ir mašīnas motors, respektīvi, cik degvielas auto patērē uz 100 km u.tml. raksturojoši aspekti. Un galu galā neskatoties ne uz kāda veida zināšanām, šī brīža kritiskā ekonomiskā situācija liek patērētājam pastiprinātu uzmanību pievērst cenām sākot no baltmaizes un beidzot ar automašīnu.
Secinājumi
1. Pirkšanas process kļūst sarežģīts, kad pircējs atklāj nezināmu produkta grupu un nezina tās īpašības, tad viņam ir nepieciešama kvalificēta palīdzība, kuru sniedz mārketinga speciālists.
2. Pirkšanas process ir vienkāršāks, ja pircējs saskaras ar viņam zināmas grupas nezināmu modeli. Tad pirms pirkšanas lēmuma tikai jāsavāc informācija par šo jaunumu, lai mazinātu neatbilstību starp vēlamo un esošo informāciju.
3. Parastie rīcības tipi ir raksturīgi lēto un bieži pērkamo preču – pārtikas produktu un saimniecības preču iegādē.
4. Vajadzību rašanās notiek dažādu iekšējo un ārējo rosinātāju ietekmē un viens no šiem faktoriem ir informācijas meklējumi, kuri atkarīgi no vajadzību intensitātes.
5. Zinātnieki nodala četras informācijas avotu grupas – personiskā, komerciālā, empīriskā un publiskā.
6. Vērtējot alternatīvo informāciju, pircēji ņem vērā produkta īpašības, produkta nozīmīgās īpašības, nostāju pret tirdzniecības markām, produkta īpašību derīgumu, izdevīgumu un gandarījumu, alternatīvu variantu vērtēšanu.
7. Iegādājoties tādu ikdienas preci kā maizi, pircējs nepievērš tik īpaši lielu uzmanību informācijai un iegūtajām zināšanām, kā iegādājoties tādu ilgtermiņa preci kā automašīnu.
…
